Zinību dienas pasākumus aicina organizēt, ievērojot vispārējos pulcēšanās ierobežojumus.
Organizējot 1. septembri, izglītības iestādēm pēc iespējas jāievēro Ministru kabineta noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi “Covid-19” infekcijas izplatības ierobežošanai”, informē Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.
Tāpat G.Catlaks uzsver, ka mācību organizēšana no nākamā mācību gada plānota trīs modeļos. Pašlaik uzskatāms, ka no 1. septembra mācības visās izglītības iestādēs Latvijā notiek klātienē, un tas ir A modelis, ja epidemioloģiskā situācija ir līdzīga kā tagad. Klātienes mācību procesā visos izglītības līmeņos būs jāievēro nepieciešamie drošības pasākumi, proti, jānodrošina savlaicīga informācija, jāievēro higiēna, personiskā veselības stāvokļa uzraudzība un distancēšanās.
Vienlaikus, īstenojot A modeli, G.Catlaks aicina skolas ļaut vecāko jeb 7.–12. klašu skolēniem izmantot līdz 20 procentiem no kopējā mācību laika patstāvīgam darbam klātienē vai attālināti, lai nostiprinātu pašvadītu mācību prasmes.
Pēc G.Catlaka teiktā, arī augstākā izglītība A modelī pamatā notiek klātienē, taču augstskolas varot izvērtēt atsevišķu attālinātās mācību formas elementu ieviešanu.
Otrs jeb B modelis ir ieviešams tad, ja izglītības iestāde nevar nodrošināt distancēšanos, ar to saprotot pārāk blīvo koplietošanas telpu piepildījumu, klašu vai grupu pārklāšanos starpbrīžos un pasākumos. Kā skaidroja G.Catlaks, šis modelis paredz, ka 1.– 6. klase aizvien mācās klātienē, taču 7.–12. klasei 40–60 procenti mācību var tikt organizētas attālināti un tikpat klātienē.
Savukārt profesionālās izglītības iestādēs 60–80 procentus mācību procesa var nodrošināt izglītības iestādes telpās, bet 20–40 procentus – attālināti. Augstskolās šī proporcija atkarīga no studiju programmas specifikas.
Savukārt C modelis paredz, ka mācības 1.–12. klasei organizē tikai attālināti, un to piemērotu tad, ja skolā ir konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar “Covid-19” vai valstī noteikti pretepidēmijas pasākumi. G.Catlaks skaidroja, ka tie, kuri būs bijuši kontaktā ar saslimušo personu, dosies pašizolācijā. Taču, ja iestāsies ārkārtējā situācija noteiktā pašvaldībā, teritorijā vai valstī kopumā, tad visa skola atgriezīsies pie attālinātām mācībām.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē uzsvēra: ja centrs konstatēs saslimšanas gadījumu, kas būs saistīts ar konkrētu izglītības iestādi, tas veiks epidemioloģisko izmeklēšanu, tai skaitā nosakot personu loku, kas bijušas ciešā kontaktā ar saslimušo.
Vadoties no epidemioloģiskās izmeklēšanas datiem par “Covid-19” izplatības riskiem konkrētajā izglītības iestādē un kontaktpersonu loku, tiks noteikti konkrēti pretepidēmijas pasākumi, tai skaitā, ja nepieciešams, tiks rekomendēts ieviest karantīnas pasākumus izglītības iestādē un uzsākt mācības attālināti, sacīja J.Perevoščikovs.
Eksperts klāstīja, ka pusgadā gūtā pieredze liecina, ka bērniem šī slimība norit daudz vieglākā formā nekā pieaugušajiem un riski bērniem iegūt kādu komplikāciju arī esot krietni zemāki.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka ministrija ir gatava konsultēt pašvaldības un skolu direktorus, kā arī braukt uz vietām un palīdzēt izvēlēties labākos risinājumus mācību organizēšanai.
Savukārt VISC īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola 2030”) gaitā ir izstrādāti un publiskoti visi plānotie mācību programmu paraugi pamata un vidējā izglītībā. Līdz 21. augustam notiek katru programmu skaidrojoši publiski vebināri.
Pavisam izstrādāts 51 mācību priekšmetu un kursu programmu paraugs, kas veidots kā atbalsta materiāls skolotājiem. Tā kā izstrādātajām programmām ir ieteikuma raksturs, izglītības iestāde var elastīgi veidot mācību plānu, īstenojot kursus īsākā vai garākā laika periodā, jo izglītības programmā noteikts tikai kopējais ieteicamais stundu skaits kursā un tematā. Tāpat kā līdz šim skolotājiem saistoši jeb obligāti ir vienīgi skolēniem noteiktie sasniedzamie rezultāti mācību jomās, un tie ir bijuši pieejami kopš standartu pieņemšanas brīža valdībā – pamatizglītībā kopš 2018. gada rudens, vidējās izglītības pakāpē – kopš 2019. gada rudens. “Skola 2030” organizē vebināru sēriju par pamatkursu programmu paraugiem vidējā izglītībā un to izmantošanu mācību procesā, un tie, tāpat kā līdz šim notikušie, skatāmi tiešraidē “Skolas 2030” “Facebook” kanālā.
Pilnveidoto mācību saturu un pieeju vispārējā izglītībā paredzēts ieviest pakāpeniski, sākot no 2020. gada 1. septembra 1., 4., 7. un 10. klasē.
