Ziemassvētku tirdziņu Hercoga Jēkaba laukumā cenšos apmeklēt katru gadu, lai papriecātos par tirgotāju sarūpēto un ar kādu nelielu pirkumu iepriecinātu mājiniekus. Šogad sals stipri knieba degunā, bet tomēr nolēmu tirdziņu apmeklēt.
Cenas manam maciņam ne tās piemērotākās, taču pavisam tukšā arī palikt negribēju. Visu apstaigāju un beidzot nolēmu nopirkt kādu žāvētu zivtiņu. Tāda manta bija divās vietās. Pie Ragaciema zivju telts pircēju vairāk, bet es izvēlējos otru, kas bija gandrīz blakus estrādītei, kur tobrīd ņipri dziedāja meitenes.Žāvētas reņģes te maksāja 1,90 latus, taču pēc skata skaisti zeltainas, un tās tekoši pirka tādas pašas pensionāres kā es. Nopirku un priecīga devos mājās. Īss bija mans prieks. Kad mājās izņēmu pirkumu no somas un gribēju to uzlikt uz trauka, virtuvi piepildīja nepatīkama smaka. Bojātas.Domāju, varbūt maldos, iedošu vienu savam kaķim. Kaķis mums speciālists, neko bojātu neēd, bet reņģes viņam ļoti garšo. Nekā, kaķis paoda, noskurināja kāju un ar redzamu nepatiku novērsās. Tad nu es domāju, kā tai dūšīgajai pārdevējai, viņas tur bija divas, sirdsapziņa ļāva tirgot tik daudz veciem cilvēkiem bojātu mantu par godu Ziemassvētkiem.
