Gan dažu jelgavnieku sarunās, gan Jelgavas pilsētas pašvaldības portālā jelgava.lv nezināmu cēloņu dēļ parādījies pieņēmums, ka «Sv.Trīsvienības baznīcas altāra vietu akcentēs strūklaka» (portāls vēlāk šo kļūdu izlabojis), taču šai informācijai pievienotās skices un vizualizācijas to apgāž, turklāt lielajai Trīsvienības baznīcai altāris, iespējams, būtu meklējams zem LLU dienesta viesnīcas stūra. Katrā ziņā plānotā akmens strūklaka neatradīsies altāra vietā, ko pierāda vecie baznīcas un tās interjera attēli, kurus pievienojam galerijā šeit.
Jāpiebilst, ka pašvaldības laikrakstā «Jelgavas Vēstnesis» publicētā informācija daudz precīzāk pastāsta, ka šo akmens strūklaku plānots izbūvēt bijušā baznīcas joma centrā. Tas vairāk atbilst patiesībai un realitātei, ņemot vērā, ka baznīcu telpām ir vairāki jomi. Aplūkojot projekta vizualizāciju ar iecerēto strūklaku, var minēt, ka tā atradīsies bijušās baznīcas iekštelpu centrālā joma vietā.Šeit jāatgādina faktu, ka luterāņu baznīcu torņi rotā baznīcas ieeju, nevis altāra daļu. Sv.Trīsvienības baznīcas vairs nav, ir tikai tornis, taču salīdzinoši to varam stādīties priekšā, apmeklējot Sv.Annas katedrāli.Arī Sv.Trīsvienības baznīcā, kā liecina vecie attēli gan no ārpuses, gan iekšpuses, torņa daļai – ieejai – sekoja centrālais joms, kas nav virs altāra, savukārt altāris bija no torņa tālākajā daļā, zem altāra joma. Ņemot vērā iespaidīgos Sv.Trīsvienības baznīcas apmērus, iespējams, ka altāra daļa atradās zem pašreizējās LLU dienesta viesnīcas mūriem vai tās pagalmā.Lai atsauktu atmiņā Sv.Trīsvienības baznīcu, tās izvietojumu pilsētā, iekštelpu izskatu un altāra vietu, rakstam pievienojam veco attēlu galeriju, kura zz.lv rīcībā nonākusi no jelgavnieka Normunda Reča kolekcijas.Kā raksta laikraksts «Zemgales Ziņas», Sv.Trīsvienības baznīcas torņa pakājē varētu tikt veidota strūklaka, kuras autors būs tēlnieks Jānis Aivars Karlovs. Viņš uzvarējis pilsētas Domes rīkotajā konkursā, kurā piedalījās vairāki atzīti mākslinieki.Autors norāda, ka strūklaka «Trīsvienība» sastāv no trim daļām, simbolizējot kristīgās ticības augstāko vērtību kodolu – Dieva tēva, Dieva dēla un Dieva Svētā gara vienotību.Metu konkursā piedalījās vēl seši mākslinieki vai viņu pārstāvji – Armands Bisenieks, Gunta Zemīte, Gļebs Panteļejevs, Ojārs Arvīds Feldbergs, Ģirts Burvis un SIA «Arhitektu birojs Vecumnieks un Bērziņi» un SIA «Platpirs». Savukārt žūrijas komisijā strādāja Jelgavas vicemērs Aigars Rublis, Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe, pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis, Sv.Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukcijas projekta autors arhitekts Artūrs Lapiņš, Pilsētplānošanas pārvaldes Attīstības plānošanas sektora galvenā speciāliste Anda Iļjina, kā arī tēlnieki Arta Dumpe, Aigars Bikše un Viktors Suškevičs.Kā ziņots, skulptūra ir daļa no Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta «Reģionu nozīmes tūrisma un kultūrizglītības centra izveide Jelgavā». Plānots, ka 2009.gada jūnijā uzsāktie Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukcijas darbi tiks pabeigti līdz šī gada beigām un to rezultātā pilsētā tiks izveidots Zemgales reģionam nozīmīgs tūrisma un kultūrizglītības centrs.Rekonstrukcijai un centra izveidei plānotās izmaksas ir vairāk kā 1,8 miljoni latu, no tiem 66 tūkstoši latu ir valsts budžeta dotācija, aptuveni 500 tūkstoši – Jelgavas domes līdzfinansējums. Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 1,25 miljoni latu.
