Ar ievērojamu apmeklētāju skaitu šodien Tērvetē atklāti un svētdien turpināsies ikgadējie Zemgaļu svētki, kas veltīti zemgaļu dzīves veida iepazīšanai no sirmas senatnes līdz mūsdienām. Neskatoties uz karsto tveici, interese par senču dzīvesveidu un tā laika tradīcijām šogad bija izteikti liela.
Tērvetes pilskalna pakājē ciemiņus sagaidīja mūsdienu amatnieki ar pašdarinātiem izstrādājumiem – pinumiem, koka priekšmetiem, adījumiem, austām seģenēm, skaistām rotām. Taču tālāk Amatnieku sētā katru pasākuma apmeklētāju pārņēma senatnīguma elpa. Šā gada svētku tēma – «Zemgaļi – izcilie amatnieki, kuģotāji un karotāji».Apmetnēs saimniekoja amatnieku un cīņu klubi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas, atspoguļojot 9. – 13.gadsimta vidi un dzīvesveidu, kā arī demonstrējot zemgaļu un krustnešu cīņas. Šogad seno vāciešu, skandināvu un baltu pēctečiem bagātīgi piepulcējās senatnes cienītāji arī no Baltkrievijas.Lai arī to laiku ieroču karalis bijis šķēps, šoreiz tas drošības labad cīņās netika izmantots, bet bruņu krekls, ko varējuši atļauties tikai ļoti turīgi karotāji, gan tērpa vairākus cīnītājus. Bruņu krekls bijusi «ekskluzīva» lieta, jo tas maksājis tikpat, cik laba saimniecība ar visu iedzīvi un lopiem. Viena tāda krekla svars ir ap 30 kilogramiem un tam caursist nevarēja ne ar zobenu, ne cirvi, ne citiem tā laika kaujas ieročiem.Seno amatnieku apmetnē bija iespējams iegādāties rotkaļu izstrādājumus, keramikas traukus, tekstilijas un kalēju amatniecības izstrādājumus. Interesenti varēja vērot dažādas sacensības – Baltijas reģiona karavīru turnīru, komandu cīņu 3×3 demonstrējumus, jātnieku paraugdemonstrējumus, šaušanu ar loku un arbaletu, vikingu un zemgaļu kuģu sadursmi, jūras cīņu un citas interesantas lietas.Estrādē klausītājus priecē vietējie tautas deju kolektīvi un ciemiņi no Lietuvas, Vācijas un citām zemēm.Svētki Tērvetē turpināsies arī rīt.
