Pēc nolikuma Aspazijas literāro prēmiju piešķir par dzejas un dramaturģijas darbiem, kuros atklāta sievietes daudzveidība un cīņa par tiesībām; darbiem literatūrzinātnē, izpētot Aspazijas dzīvi un daiļradi un Latvijas tēla popularizēšanu, iestājoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
Aspazijas 150 gadu jubilejas gadā prēmiju 600 EUR apmērā rakstniecei un tulkotājai Annai Velēdai Žīgurei svinīgā pasākumā Zaļenieku kultūras namā kā pateicību par ieguldījumu dzejnieces daiļrades un vispār latviešu literatūras popularizēšanā gan mūsu valstī, gan aiz tās robežām, pasniedza Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
«Mīļie Zaļenieku, Jelgavas un Jelgavas novada ļaudis,» savu pateicības uzrunu sāka jaunā prēmijas laureāte, «šī diena tiešām man ir liels pārsteigums, nekad vēl neesmu tik sirsnīgi sveikta un sumināta.» Un, kaut rakstniecei un tulkotājai Annai Žīgurei netrūkst arī diplomātes pieredzes (tieši viņai savulaik tiek uzticēta misija kļūt par atjaunotās neatkarīgās Latvijas pastāvīgo un pilnvaroto vēstnieci Somijā un Igaunijā, ko viņa godprātīgi veic līdz 1998.gadam), neizklausījās, ka tās ir tikai pateicības frāzes.
Ziņojumu par prēmijas saņēmējas nopelniem nolasīja viena no prēmijas pasniegšanas iniciatorēm Elizabete Leite, Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas (toreiz vēl Zaļenieku pamatskolas) pedagoģe, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas biedre.
Ja iepriekš dažādos avotos, arī mūsu medijā, gadījušās dažādas pārskatīšanās un pārskaitīšanās (bet misēkļi ar Aspaziju un skaitļiem, kā reiz atklājusi ievērojamās dzejnieces pirmās prēmijas laureāte literatūrzinātniece Saulcerīte Viese, gadījušies, pat reģistrējot nākamo dzejnieci Johannu Emīliju Lizeti Rozenbergu baznīcas grāmatā), tad vēlreiz pārskaitot un pārskatot iepriekšējos laureātus, var secināt, ka šogad Zaļenieku kultūras namā tika pasniegta septītā Aspazijas literārā prēmija.
Jubilejas pasākuma dalībniekiem bija iespēja satikt arī 2005.gada laureāti – dzejnieci (starp citu, arī jūrmalnieci, tāpat kā A.Žīgure) un publicisti Andu Līci, kura pastāstīja par sevi un saviem plāniem. Savukārt Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris kopā ar vokālajiem ansambļiem «Zaļumiņi», «Zaļmeitiņas» un «Zaļā krūze» (vadītāja Guntra Minkevica) sanākušos priecēja ar skatiem no iestudējuma (režisore Lūcija Ņefedova taču arī ir Zaļenieku cilvēks), veltīta Raiņa un Aspazijas sarakstei.
«Sākumā bija domas par tālāku vieskolektīvu pieaicināšanu,» atzina Jelgavas novada Kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Zimaiša, «bet tagad domāju, ka varbūt tā būtu vēlējusies arī pati Aspazija – jubileju atzīmēt savu novadnieku un tuvo cilvēku vidū.»
Foto: Raitis Puriņš
