Piedaloties Ģederta Eliasa daiļrades pētniekiem, tuviniekiem un vairākām Latvijas un Jelgavas kultūras dzīvē pazīstamām personām, daudzu latviešu mākslas cienītāju klātbūtnē piektdienas pēcpusdienā paša vārdā nosauktajā muzejā tika atklāta izcilā latviešu mākslinieka 125 gadu jubilejai veltīta izstāde «Esmu strādājis daudz». Interesenti tika iepazīstināti arī ar grāmatu «Ģederts Eliass», ko izdevis apgāds «Neputns» ar SIA «Alfor» un valdes priekšsēdētāja Jāņa Zuzāna atbalstu.
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase, atklājot svinīgo pēcpusdienu, kurā bija klāt arī mākslinieka māsas Maijas meita Izabella Cielēna, brāļa Kristapa dēls Jānis un citi, jau nākamo paaudžu radinieki, uzsvēra, ka pasākumam paredzētas trīs daļas: izstādes atklāšana, grāmatas (tā iespiesta Jelgavas tipogrāfijā) prezentācija un tā saucamā suareja. Par muzikālo pusi rūpējās obojists Indris Egle, bet tie, kuri ieguldījuši vislielākās pūles izstādes un grāmatas tapšanā, saņēma jaunā keramiķa Jāņa Leimaņa darinātās piemiņas veltes.Apgāda «Neputns» galvenā redaktore mākslas zinātniece Laima Slava, kura ir arī viena no grāmatas autorēm, atgādināja, ka Ģederts Eliass bijis viens no izcilākajiem latviešu gleznotājiem, kura devums vēl līdz šim brīdim ir nepietiekami novērtēts. Parasti mēdz skatīt tikai kādu atsevišķu mākslinieka daiļrades šķautni, bieži vien piemirstot, cik vispusīgs un stilistiski daudzveidīgs ir šīs izcilās personības devums latviešu mākslā.«Ģ.Eliasa lielumu raksturo viņa milzīgais mantojums – ap 1000 eļļas gleznu, no kurām gandrīz astoņi simti glabājas mūsu muzejā,» tā par mākslinieku izteicās izstādes «Esmu strādājis daudz» kuratore, Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, kura ir arī viena no māksliniekam veltītās grāmatas līdzautorēm. «Un kur nu vēl daudzie akvareļi un zīmējumi. Tas nozīmē, ka cilvēks strādājis praktiski katru dienu.»Turklāt Ģ.Eliass bijis ne tikai gleznotājs, bet arī izcili erudīts un izglītots cilvēks, izglītojies Briselē (dēļ aktīvās dalības 1905. gada notikumos gan maskējoties ar Luija Lilo vārdu) un Parīzē. Ģ.Eliass sarakstījis vai rediģējis arī lielu daļu mākslai veltīto šķirkļu pirmās brīvvalsts laikā izdotajā Latviešu konversācijas vārdnīcā, daudz publicējies presē, kā arī ilgu laiku – no 1925. līdz pat 1953. gadam – mācījis studentus Latvijas Mākslas akadēmijā.Izstāde «Esmu strādājis daudz» paralēli pastāvīgajai ekspozīcijai ir fantastiska iespēja parādīt Eliasu visā krāšņumā – gan dažādu žanru, gan dažādu stilu, gan dažādu daiļrades periodu gleznas. «No Ģederta Eliasa glezniecības var mācīties 20. gadsimta pirmās puses mākslas vēsturi,» uzskata M.Kaupere.Izstādīti darbi no Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumiem, turklāt ap deviņdesmit procentu no šiem darbiem šajās telpās tiek izstādīti pirmoreiz. Ne velti jubilejas izstādei dots nosaukums «Esmu strādājis daudz» – Ģ.Eliass ir strādājis tik daudz, ka pietiek gan Jelgavas muzeja pastāvīgajai ekspozīcijai un izstādei, gan izstādei «Dzimta», kas tagad skatāma Mūkusalas mākslas salonā Rīgā. Novembrī tiks atklāta Ģ.Eliasa izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.Izstāde «Esmu strādājis daudz» Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā būs atvērta līdz 28.oktobrim. Paralēli muzejā var iepazīties arī ar Jelgavas Mākslas skolas audzēkņu darbu izstādi«Ģ.Eliasam 125».Savukārt 23.septembrī – pašā Ģ.Eliasa dzimšanas dienā – Jelgavas novada pašvaldības Kultūras nodaļa, Platones pagasta pārvalde un Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs aicina piedalīties mākslinieka 125 gadu atceres pasākumos «Iesākums mākslinieka laikam», kas risināsies Platones pagasta Strupdeguņu kapos (pulksten 12) un Eliasu dzimtas mājās Zīlēnos (pulksten 13).
