Vasarā nonākt «uz pēdām» citkārt tālumā dzīvojošajiem jelgavniekiem
laikam gan ir visvieglāk, jo atvaļinājuma laikā tās parasti ved vienā
virzienā. Tā arī nu jau vairāk nekā desmit gadu viņpus okeāna
aizvadījušo Agnesi Batleri sastopam tepat Latvijā, kur viņa ar ar
četrgadīgo dēliņu Lensu Mārtiņu atbraukusi uz pāris nedēļām, lai
atkalredzētos ar mammu, brāļa ģimeni un citiem radiem, lai «pārbaudītu»,
kas jauns dzimtajā pilsētā, un šoreiz arī – lai izrādītu Latvijas un
Rīgas skaistumu Amerikas draudzenei Brendai.
Skaidrs, ka pirmās un
neizdzēšamās pēdas daudzkārtējā Latvijas rekordiste (joprojām divu
valsts rekordu īpašniece) un triju olimpisko spēļu dalībniece Agnese
Ozoliņa ieminusi tepat Jelgavas Specializētajā peldēšanas skolā,
turpinot mammas – peldētājas Zelmas Plennes (Ozoliņas) – sportisko ceļu.
Sports bijis arī par pamudinājumu studijām Amerikas Savienotajās
Valstīs. Tagad Agnese ir investīciju speciāliste vienā no lielākajām
turienes bankām, kas gan nav par šķērsli aizrautībai ar triatlonu –
sirdslietu arī viņas vīram farmaceitam Stīvam. Bet četrgadīgais Lenss
pagaidām ar prieku ļauj savu baso pēdu nospiedumus aizskalot
rotaļlaukuma smiltīm, kā tas notiek arī mūsu sarunas laikā Jelgavā.
– Savulaik pieminēji amerikāņu īsos atvaļinājumus. Uz cik ilgu laiku esi šoreiz Latvijā?
Uz
divām nedēļām. Par turienes atvaļinājumu – jā, pirmajos darba gados tās
parasti ir ar likumu noteiktās divas nedēļas, bet, turpinoties
karjerai, firmas piedāvā arī labākus nosacījumus, un man tagad ir četru
nedēļu atvaļinājums. Līdzīgi arī bērna piedzimšanas gadījumā – atceros,
gaidīdama Lensu, piektdien vēl strādāju, bet pirmdien jau viņš bija
ieradies, un sešas apmaksātās nedēļas varēju izmantot pēc tam. Tagad jau
pēc stāža pienāktos vēl trīs nedēļas ar 65 procentu algu, pēc gada jau
12 apmaksātas nedēļas, taču to piedāvā tikai mana darbavieta. Vispār jau
labas un pazīstamas firmas par saviem darbiniekiem rūpējas, bet
saistībā ar bērniem uzlabojumus nereti rosina un ievieš tieši sievietes –
augstākā līmeņa speciālistes, pašas kļūdamas par mātēm.
– Vai esi strādājusi vienā firmā visus šos gadus?
Nē,
«Wells Fargo» esmu pēdējos trīs. Tā ir viena no lielākajām ASV bankām
ar daudzām nozarēm un klientiem visā pasaulē. 2008. gadā šī banka,
būdama konservatīva un ar labu reputāciju, krīzē ne vien izdzīvoja, bet
pārņēma arī vēl citas. Mans darbs, tāpat kā iepriekšējā firmā, kur
nostrādāju septiņus gadus, ir saistīts ar investīcijām. Pēc bakalaura
grāda ekonomikā un maģistra biznesā turpinu šajā jomā arī skoloties.
Centīšos iegūt prestižo CFA (chartered financial analyst) sertifikātu.
Tas bija arī viens no priekšnosacījumiem manai pieņemšanai darbā «Wells
Fargo», kas, salīdzinot ar iepriekšējo, ir pakāpiens karjerā. Eksāmenam
ir trīs līmeņi, pirmos divus esmu jau nokārtojusi, bet par trešo, kur
pārbaudījums ar 12 sadaļām par ekonomikas jautājumiem bija jūnijā,
atbilde pienāca nupat šajās dienās. Diemžēl būs jāmēģina nākamgad
vēlreiz, bet cenšos pārāk nesaskumt. Pēc statistikas pasaulē ir ap 100
tūkstoši šāda sertifikāta īpašnieku. No tiem, kas pirmajā līmenī iesāk,
līdz galam tiek tikai kādi septiņi līdz deviņi procenti, un es centīšos
būt starp tiem. Pēc tam gan gribētos vismaz pārtraukumu – kopš 2001.
gada, kad aizgāju uz koledžu, to tik vien daru kā mācos un mācos. Šoreiz
turklāt intensīvais laiks pirms eksāmena sakrita ar pasaules kausa
posmu pieccīņā, kura rīkošanā mani palūdza iesaistīties. Bija jau
interesanti, sastapos un parunājos arī ar Latvijas sportisti Olgu
Šišlovu. Un sanāca tā, ka vēl vismaz trīs augstākā līmeņa pieccīņas
sacensības ir manu turpmāko divu gadu organizatorisko pasākumu plānos.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 14. augusta, «Zemgales Ziņās». Foto no Agneses personīgā albuma
