Aptuveni pusei kredītņēmēju jārēķinās ar straujāku kredītu maksājumu kāpumu pieaugošās «Euribor» likmes dēļ, šodien raksta «Dienas Bizness».
Pēdējo trīs mēnešu laikā par 37 procentiem augusi trīs mēnešu «Euribor» starpbanku likme, kuru Latvijā izvēlējusies aptuveni puse eiro kredītu ņēmēju, kam ir kredīts ar mainīgo procentu likmi. Likmju kāpums šobrīd un pārskatāmā nākotnē gan nav tik ievērojams, lai mainītu esošo kredītu ar mainīgo likmi uz fiksēto, norāda baņķieri, tomēr brīdinot, ka vissmagāk likmju kāpumu izjutīs uzņēmumi un mājsaimniecības, kam jau tagad ir grūtības ar kredīta atmaksu.Eksperti prognozē, ka 3 mēnešu «Euribor» likme līdz šā gada beigām pieaugs nedaudz virs 1%, tātad likme būs par aptuveni 60% lielāka nekā marta beigās. Tādējādi, iespējams, par aptuveni 5 – 6% varētu pieaugt ikmēneša maksājums kredītam, kas ņemts uz vairāk nekā 25 gadiem. ««Euribor» likmes izmaiņas par 1 procentpunktu 30 000 eiro kredītam uz 30 gadiem var palielināt ikmēneša kredītmaksājumu par vairāk nekā 10%. Tiem, kuriem ir īsāks kredīta atmaksas termiņš, pieaugums būs minimāls un mazāk jūtams,» aplēsis SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.Sagaidāmais «Euribor» likmju kāpums šobrīd un pārskatāmā nākotnē nav tik ievērojams, lai mainītu esošo kredītu ar mainīgo likmi uz fiksēto, uzskata «Parex bankas» viceprezidents, Resursu pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Jansons. Tomēr kredītņēmējiem, kuri plāno ņemt jaunu kredītu, viņš iesaka nopietni apsvērt fiksētas likmes izvēli.Jau ziņots, ka vakar Latvijas kredītņēmēju vidū populārās trīs mēnešu termiņa starpbanku likmes «Euribor» vērtība pakāpās līdz 0,876%, kas ir augstākais minētās likmes līmenis pēdējo 11 mēnešu laikā.Augstākos līmeņos traucās arī garāka termiņa «Euribor» likmes. Tā sešu mēnešu un viena gada termiņa «Euribor» palielinājās līdz attiecīgi 1,127% un 1,393%, ziņoja Db.lv.Db.lv jau rakstīja, ka šā mēneša sākumā eiro zonas bankas atmaksāja Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pirms gada aizlienētos 442 miljardus eiro un no jauna aizņēmās vairāk nekā pusi mazāk. Tas nozīmē, ka arī liekās naudas daudzums eiro zonas banku sistēmā ir samazinājies.Likmju kāpumu sekmē arī bažas, kas radušās par iespējamām eiro zonas finanšu sektora problēmām pirms šo piektdien gaidāmajiem Eiropas banku stresa testu publicēšanas (testēta tika 91 Eiropas banka). Jāpiebilst, ka pats ECB prezidents tirgu mierinājis, ka novērotais «Euribor» likmju kāpums esot normāla parādība.«Euribor» ir likme, par kādu eirozonas bankas piedāvā eiro resursus starpbanku tirgū, un tā ietekmē arī Latvijas kredītņēmējus, kuru kredīti ir eiro valūtā un ar mainīgo kredīta likmi. Samazinoties starpbanku likmei, samazinās arī kredīta procentu likme.Izsniedzot kredītu, banka piemēro procentu likmi, kura sastāv no starpbanku likmes («Rigibor», «Libor» vai «Euribor») un pašas bankas pievienotās likmes. Piemēram, banka nosaka savu likmi 0,75%, kurai klāt pievieno trīs mēnešu «Euribor», kas, piemēram, ir 4,122% (tāds bija 2007.gadā). Tātad, kredīta kopējā procentu likme ir 4,872%.Kredītiem dažādās valūtās procentu likme atšķiras, jo katrai valūtai ir savs starpbanku naudas izcenojums jeb indekss. Latu kredītiem starpbanku likme ir «Rigibor» indekss, eiro kredītiem – «Euribor» un ASV dolāru kredītiem – «Libor» indekss.(Ziņa papildināta ar ekspertu komentāriem.)
