Ceturtā
daļa Latvijas kredītņēmēju jeb 149,2 tūkstoši iedzīvotāju
vairāk nekā 60 dienas kavējuši bankās izsniegto kredītu
maksājumus. Vēl ir apmēram 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas
vairāk nekā divus mēnešus kavējuši maksājumus nebanku sektora
kreditētājiem – visbiežāk tā saucamo ātro kredītu
izsniedzējiem. “Oktobrī Latvijas Kredītņēmēju asociācija ar
situāciju valstī iepazīstināja Starptautiskā valūtas fonda
pārstāvjus, kas pēc dzirdētā izskatījās šokēti,”
informē Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis
Aivars Rudi.
Oktobrī
Tiesu administrācijas projektā “Justīcija attīstībai”
Latvijā risinājās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) novērtēšanas
vizīte. Tiekoties ar Latvijas Tieslietu ministrijas, tiesu,
advokātu, komercbanku, darba devēju un kredītņēmēju
pārstāvjiem, SVF mērķis bija izzināt esošo situāciju Latvijas
maksātnespējas jomā, uzklausīt ekspertu priekšlikumus par
nepieciešamiem uzlabojumiem maksātnespējas tiesiskajā regulējumā
un noskaidrot viedokli, kā SVF var palīdzēt atbalstīt Latvijas
finanšu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi.
Pēc
tikšanās Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis
Aivars Rudi neslēpj – sarunas laikā radies iespaids, ka SVF
pārstāvji tikai tagad apjautuši Latvijas iedzīvotāju patiesās
finanšu situācijas dramatiskumu. “Saskaņā ar Latvijas Bankas
datiem, šobrīd 721,3 tūkstošiem personu ir spēkā esošas
kredītsaistības. Tie ir hipotekārie un patēriņa kredīti,
kredītlīnijas, līzingi un citu veidu finanšu aizdevumi, kas
izsniegti komercbankās. Bez būtiskiem kavējumiem savas saistības
spēj pildīt tikai 73,9 procenti iedzīvotāju, bet ceturtā daļa
kredītņēmēju jeb 149,2 tūkstoši cilvēku, reģistros fiksēti
kā parādnieki ar vairāk nekā 60 dienu maksājuma
kavējumu. Tostarp 14,7 procenti šo iedzīvotāju ir ilgstošie
parādnieki, ar maksājuma kavējumu virs 180 dienām. Jau šie dati
ir kliedzoši, bet, ja klāt pieskaita vēl apmēram 100 tūkstošus
cilvēku, kuri nespēj laikus atdot tā saucamos ātros kredītus un
veikt komunālos maksājumus, kas Latvijas Bankas reģistrā nav
fiksēti, varam ieskicēt patieso iedzīvotāju finansiālo stāvokli,
kas ir dramatisks. Tiekoties ar Starptautiskā valūtas fonda
pārstāvjiem, kas savulaik aktīvi atbalstīja maksātnespējas
procesa ieviešanu un sakārtošanu Latvijā, radās iespaids, ka
katastrofālais stāvoklis viņus burtiski šokēja,” neslēpj
A.Rudi.
Viņš
atzīst –
politiķiem, jo īpaši valdībā esošajiem, patīk runāt par
valsts ekonomikas atveseļošanos, attīstīšanos un izaugsmi, taču
tā vāji atspoguļo patieso stāvokli. “Pateicoties ES
struktūrfondu finansējumam, kas tiek piesaistīts lielu projektu
īstenošanai, globālos skaitļos patiešām izskatās, ka krīze ir
pārvarēta, valsts ekonomika attīstās, kā redzam – oficiāli
gluži pieņemama ir arī vidējā mēnešalga. Taču cik tas ir
patiesi? Izejot no Centrālās stacijas, uz Rīgas galvenajām ielām
redzam neskaitāmus lombardus, spēļu zāles un lietoto apģērbu
tirgotavas. Vai kas tāds ir atrodams kaut vienas ekonomikā stabilas
valsts galvaspilsētā? Vai izaugsmi jūt cilvēks, kurš staigā pa
lombardiem un ņem ātro kredītu, lai nomaksātu lielā kredīta
maksājumu vai, vēl ļaunāk, rēķinu par komunālajiem
pakalpojumiem? Taču tieši šāda tūkstošiem cilvēku ir ikdiena
un, diemžēl, jāatzīst –
valdība joprojām turpina strādāt banku lobija, nevis iedzīvotāju
interesēs,” pārliecināts ir A.Rudi.
Apmēram
80 procenti no iedzīvotājiem, kas Latvijas Bankas reģistrā
iekļauti kā ilgstošie parādnieki ar vismaz 60 dienu ilgu
maksājuma kavējumu, ir tādi, kas saistības uzņēmās vēl pirms
krīzes 2008. gadā. Tagad, desmit gadus pēc krīzes, tā vietā,
lai situāciju patiešām uzlabotu ne vien skaitļos, bet arī
realitātē, lai cilvēki varētu atgūties, strādāt oficiālu
darbu ar legāliem ienākumiem un būt ekonomiski aktīvi, viņi
burtiski ir iedzīti pelēkajā zonā.
“Gadiem
esam cīnījušies par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas
joprojām strādā banku, nevis cilvēku interesēs. Ideālā
variantā būtu nepieciešams, lai likums cilvēkam ļauj
maksātnespēju īstenot viena gada laikā. Šobrīd tas var prasīt
laiku līdz četriem gadiem, kad viena trešā daļa ienākumu tiek
novirzīta parādsaistību dzēšanai. Mēs varam būt naivi un
domāt, ka maksātnespējai tiek novirzīti personas reālie
ienākumi. Diemžēl pieredze liek domāt, ka lielākoties cilvēks
atrod iespēju, kā oficiāli ienākumus saņemt minimālās algas
apmērā, savukārt pārējos – “aploksnē”. Tas nozīmē, ka
par reālajiem ienākumiem nodokļus nemaksā nedz pati persona, nedz
darba devējs, kurš šādam darījumam piekritis, un tā tas
turpinās divus, trīs vai četrus gadus. No šīs situācijas īsti
neiegūst neviens. Jā, banka ilgstošākā laika periodā saņem
savu daļu, taču reāli tas pusotrs tūkstotis eiro gadā bankai
vispār nav nekas, kamēr cilvēkam – tā ir nauda. Ja
maksātnespēju būtu iespējams īstenot gada vai divu laikā,
būtiski palielinātos to iedzīvotāju daļa, kas nemeklētu veidu,
kā patiesos ienākumus slēpt, un arī savas saistības pret
kredītdevējiem pildītu godprātīgāk,” vērtē A.Rudi.
Viņš
atzīst, ka mērķis saīsināt laiku maksātnespējas procesa
īstenošanai bija teju vai sasniegts pirms četriem gadiem, kad tika
pieņemti un izsludināti grozījumi Maksātnespējas likumā. Tie
privātpersonai ļāva maksātnespējas procesu īstenot viena gada
laikā, ja kopējās kredītsaistības nesasniedza 100 000 eiro, vai
divu gadu laikā, ja šī summa tika pārsniegta. Taču pieņemtie
grozījumi nenostrādāja pat dienu. “Grozījumi tika pieņemti
2014. gadā pirms vēlēšanām, spēkā tiem vajadzēja stāties
2015. gada 1. janvārī. Taču jaunievēlētā valdība viegli
pakļāvās banku lobijam un grozījumi tika atcelti. Tagad nāk
jaunas vēlēšanas, pieļauju, maksātnespējas jomas sakārtošana
atkal varētu kļūt populārs temats politiķiem. Vai no tā būs
arī reāls labums – redzēsim jau pēc gada. Savukārt šobrīd
būs interesanti uzzināt, kādus ieteikumus maksātnespējas jomas
sakārtošanai Latvijai sniegs Starptautiskais valūtas fonds.
Sagaidāms, ka tos saņemsim tuvākā mēneša laikā,” vērtē
A.Rudi.
Foto: no interneta resursiem
