No nākamās nedēļas pirmdienas, 8.oktobra, Latvijas Dabas muzejā Rīgā notiks «Sikspārņu dienas», kuru laikā būs iespējams iepazīties ar šo dzīvnieciņu dzīvi, uzzināt par to medīšanas un ēšanas paradumiem, kā arī piedalīties dažādās aktivitātēs.
No 8. līdz 16.oktobrim, izņemot 13. un 14.datumu, muzejs organizēs nodarbības skolēnu grupām, kurās varēs uzzināt ko vairāk par šiem interesantajiem dzīvniekiem. Savukārt 27.oktobrī pasākuma ietvaros notiks Ģimenes diena, kurā no pulksten 13 līdz 17 izzināt sikspārņu dzīves noslēpumus tiks aicinātas ģimenes. Interesenti varēs uzzīmēt savu sapņu sikspārni un iesaistīties citās ar šiem dzīvniekiem saistītās aktivitātēs.Latvijā dzīvo 16 šo zīdītāju sugas, un visas ir iekļautas aizsargājamo dzīvnieku sarakstā. Ziemu pie mums pavada tikai astoņu sugu pārstāvji, jo daļu no viņiem var pielīdzināt gājputniem – tuvojoties ziemai, tie pamet savu dzimto zemi.Arī sikspārņi, tāpat kā cilvēki, savstarpēji atšķiras. Atkarībā no fizioloģiskajām īpatnībām un citiem faktoriem tie ir mazāki vai lielāki, ar mazākām vai lielākām ausīm un citām atšķirīgām pazīmēm.Bieži cilvēku priekšstats par sikspārņiem atbilst pasaku stāstu tēliem un leģendām, nevis zinātniskos pētījumos iegūtai informācijai, tāpēc tos mēdz dēvēt par «elliniekiem», «svētītajām pelēm» vai noslēpumainajiem nakts viesiem. Sikspārņu slēptais dzīvesveids, aktivitāte nakts stundās, zīdītajiem neraksturīgā uzvedība un vēl daudzi citi faktori jau kopš senatnes ir veidojuši kļūdaino, aizspriedumiem pārpilno cilvēku attieksmi pret šo interesanto dzīvnieku grupu.Sikspārņus apdraud dzīvesvietu iznīcināšana, traucēšana dienas slēptuvēs un vairošanās vietās, pesticīdu lietošana lauksaimniecībā un piemājas dārzos un nelabvēlīgie apstākļi tālo pārlidojumu jeb migrāciju laikā.Sikspārņu izpēte aizsākās 1937.gadā, kad vācu izcelsmes botāniķis Karls Kupfers publicēja pārskatu par to sugu sastopamību Latvijā. Tolaik Latvijā bija sastopamas aptuveni desmit dažādas šo dzīvnieku sugas.
