Darba devējam nav
tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās
lietošana neietilpst darba pienākumos. To paredz grozījumi
Darba likumā,
kas ceturtdien, 1. novembrī, trešajā galīgajā lasījumā
pieņemti Saeimā, informē Saeimas Preses dienests.
Ja darba pienākumu
veikšanai nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam
nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu, paredz jaunā
Darba likuma redakcija.
Likums tagad paredz:
ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu
būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz
valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās
attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar
darbinieka valodas prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme
ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās
objektīvs un pamatots priekšnoteikums.
Kā norādīts
grozījumu anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk
vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek
pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas –
zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav
saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai
sadarbības partneriem.
Lai pārtrauktu
krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju,
darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības
konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori.
Foto: pixabay.com
