Otra lielākā Latvijas pilsēta Daugavpils pasaulei devusi tādas izcilības kā Marku Rotko, tango karali Oskaru Stroku un aktieri, režisoru, kā arī politisku darbinieku Solomonu Mihoelsu. Daugavpils ir Latgales Plānošanas reģiona lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Daugavpils ekonomikas pamats ir rūpniecība, galvenokārt metālizstrādājumu ražošana, dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva remonts, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Pilsētā ir savs teātris, Baznīcu kalns, kur līdzās pastāv četru konfesiju dievnami, tās simbols – kaija. Ko vēl Daugavpilī vērts apskatīt?
Daugavpilī ir vieta, kur kopā savijas 19. gadsimta vēsturiskā elpa un padomju laika mantojums. Tas ir Daugavpils cietoksnis, kurš kļuvis par pilsētu pilsētā ar desmit platām ielām, 80 ēkām, skvēriem un laukumiem. Cietokšņa teritorija abos Daugavas krastos aizņem vairāk nekā divus kvadrātkilometrus. Šeit reģistrēti 1200 iedzīvotāju, kas mīt 18 namos.
Lai aizsargātu Krievijas impērijas rietumu robežu, tika nolemts būvēt Daugavpils cietoksni. Tā būvniecība ilga teju 70 gadu (1810–1878) un rosināja strauju pilsētas izaugsmi. Uz 3000 iedzīvotāju pilsētu tika atsūtīti desmit tūkstoši karavīru. Pilsēta tika strauji pārbūvēta, tapa dambis, kurš to joprojām pasargā no teju vai ikgadējiem plūdiem. Tāpat izbūvēts kā ceļš, tā dzelzceļš, kas savienoja Pēterburgu ar Varšavu. Vēlāk dzelzceļa līnijai klāt nāca atzars uz Rīgu.
Šis ir pēdējais uzbūvētais bastiona cietoksnis, iespējams, pat pasaulē, norāda Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra pārstāvis Māris Grunskis. Laikā, kad tas tika uzcelts, tas jau bija novecojis – citur pasaulē bastiona cietokšņus sāka nomainīt fordu cietokšņi.
Daugavpils cietoksni savulaik apmeklējuši četri Krievijas imperatori: Aleksandrs I nakšņojis komandanta mājā, Nikolajs I atpūties ceļojuma laikā, tāpat tajā viesojušies Aleksandrs II un Aleksandrs III.
Cietokšņa teritorijā atrodas 35 kultūras pieminekļi. Nule kā sadarbībā ar Lietuvu un Baltkrieviju restaurēta 1. krasta lunete un vēsturiskā sargu ēka, kurā turpmāk uzturēsies gidi.
Cietokšņa restaurācijā ieguldīti aptuveni 30 miljoni eiro, ietverot arī ielu rekonstrukciju, komunikāciju nomaiņu un apgaismojuma izveidi.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 8.maija, «Zemgales Ziņās». Foto: Ilmārs Znotiņš
