Beidzot tas jocīgais laikaposms ir klāt, kad vieni tūlīt, tūlīt steigsies izmēģināt laimi uz mazajiem ašukiem un pirmajām ledus līdakām, jo baltā zivs vēl kādu nedēļu zem ledus vāka atradīsies tādā kā nelielā šokā, bet citi savukārt turpinās butot pa jūru, sēdēt ar gruntsmakšķerēm upju krastos vai arī lielākās ūdenskrātuvēs, kur ledus no malas vēl nebūs pārvilcis plāno, caurspīdīgo slāni, velcēs trofejas līdakas un zandartus. Tā ir bijis katru gadu, un tā būs arī šogad.
Pirmais ledus
Pirmais ledus nav pēdējais ledus, jo, ja tas uzsalst bez sniega, tā saucamajā kailsalā, tad ir izturīgs pat piecu centimetru biezumā un ir spējīgs noturēt cilvēku svarā pat virs 100 kilogramu. Tajā pašā laikā, tiklīdz virs ūdenskrātuves sasalšana notiek kopā ar kaut minimālu, bet sniega piedevu, tā pirmajiem nepacietīgākajiem zemledus copmaņiem var tiešām iznākt zemledus cope, kas nebūtu nepieciešams pasākums, jo diez vai kaut kas noķersies, izņemot iesnas un klepus.
Ejot uz pirmā ledus, ir jāatsakās no vietām, kur ir tekošs ūdens – tātad upēm. Lai tās nedaudz pagaida. Dodamies uz ezeriem, nestaigājam gar niedrēm un meklējam uz ledus laukumus, kas ir gaišāki. Te gan jāatceras, ka gaišākā krāsā būs arī ledus, kas sasalis kopā ar sniegu. Šeit nekādi pieci centimetri nelīdzēs un būs vien jāmaina vieta, ja vien nebūs vēlme izmēģināt pirmo ziemas peldi un peldošā kostīma labās īpašības. Nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties virs ledus redzamiem krūmājiem, zālēm un niedrēm. Kaut arī šādas vietas ir ļoti perspektīvas, tikpat lielas perspektīvas ir stāvus padzerties. Paciešamies, un pienāks brīdis arī šīm vietām.
Ļoti svarīgi ir “kaķa nagi”. Tās nav nekādas pasaciņas, bet, kad esi ielūzis ledū un ar saviem nagiem ieķerties glumajā ledū vienkārši nav iespējams, tad “kaķa nagi” būs dzīvības vērtē. Ieveram tos bikšu gumijā kā maziem bērniem dūrainīšus un izvelkam caur piedurknēm tā, lai gumijas vidējā daļa ietu caur kostīma pakaramo. “Kaķa nagu” savienojumam nelietojiet parastās auklas. Tās nestaipās un būs neērti – pavilksiet aiz viena gala, otrs ieskries augstāk piedurknē. Kur jēga? Savukārt, ja iesiesiet garāku auklu, tas maisīs roku kustībām.
Uz pirmā ledus noteikti nevajadzētu iet vienam. Tāpat lieti noderēs metrus piecus gara virve, kas nebūt neaizņem copes kastē tik daudz vietas, bet problēmu gadījumā būs zelta vērtē. Tikai šai virvei vai auklai vajadzētu ik pa metram iesiet visparastāko mezglu, tad tā mazāk slīdēs no rokām ārā un būs vieglāk ar pirkstiem aizķerties.
Kāpjot uz pirmā ledus, urbim nebūs nekādas nozīmes, savukārt ledus cirtnis būs neatsverams. Divi cirtieni, un, ja cirtnis cauri neskrien, tad jau var justies daudzmaz droši. Praktiski ar šo rīku ir jāpārbauda katrs otrais solis. Protams, uz plānā ledus iespējams, ka seklās vietās šāda trokšņošana zivis padara tramīgas, bet nav ko satraukties, jo, cērtot vairākās vietās, zivis atgriežas iepriekšējās, tāpēc vēlams visur, kur ir mēģināts ledus biezums, izveidot arī vajadzīgo āliņģa diametra caurumu, caur kuru iziet zivs. Tas tāpēc, lai nebūtu divreiz vienā un tajā pašā vietā lieki jātrokšņo. Vēlāk, kad ledus biezums jau sasniedz 7–10 centimetrus, tad gan labāk netrokšņot, bet izmantot ledus urbi.
Apģērbs
Domāju, ka praktiski katram ziemas copmanim vajadzētu būt pa diviem kostīmiem. Tā būtu labāk. Ja esi izlēmis, ka būsi vai esi arī ziemas makšķernieks, tad vienam kostīmam vajadzētu būt peldošajam, bet otram – tā saucamajam klusajam no mīksta dūnu materiāla, divdaļīgam. Pirmais lieti noderēs uz pirmā un pēdējā ledus, kad nav tik liels aukstums, bet no gaisa iespējams mitrums. Otrs kostīms būs labs ziemas vidū, kad sals stabili ieņēmis savas pozīcijas, no gaisa nenāk mitrums, tad šie klusie, bet siltie un elpojošie kostīmi būs tieši laikā.
Starp citu, ja jums veikalā kāds mēģina iestāstīt, ka peldošais kostīms ir arī elpojošs, tad labāk pagrieziet muguru un dodieties uz citu bodi, jo šim pārdevējam zināšanu copes lietās ir tikpat daudz, cik zaķim no STOP signāla vai cūkai no svētdienas.
Vēl risināms jautājums, kas prasa aizdomāšanos, ir saistībā ar izvēli, kas attiecas uz divdaļīgu kostīmu vai kombinezonu. Tātad pacentīšos uzskaitīt plusus un mīnusus.
Kombinezons. Drošs mugurai brīžos, ja ārā ir vējš, putenis, mitrums. Peldošie kostīmi ielūšanas gadījumā vismaz 30 minūtes noturēs ķermeni virs ūdens. Dārgākie kostīmi ir spējīgi noturēt cilvēku virs ūdens pat stundu. Negatīvais aspekts ir tas, ka šajos kostīmos ķermenis svīst, tāpēc 100% nepieciešama termoveļa, kas novada mitrumu no ķermeņa uz starpslāni, kas veidojas starp termoveļu un kombinezonu. Pluss ir tas, ka viegli tīrāma virsējā kārta, ja vien nebūsiet iesēdies kādā eļļas peļķē vai sodrēju mākonī.
Neērts pie katra cilvēka īpašajām darīšanām krūmu vai tualetes vajadzībās. Būtu vēlams katru reizi pirms un pēc copes pārģērbties. Divdaļīgais kostīms. Oh, cik daudz cilvēku zinu, kam, sēžot ar muguru pret vēju un ik pa laikam noliecoties pie āliņģa, ir sapūsta mugura ar visām no tā izrietošām sekām. Jau pēc pirmās copes reizes var būt tā, ka šī ir pirmā un pēdējā cope…
Ērts pārvietojoties kādā transportlīdzeklī. Novelkam jaku, bet bikses var palikt. Bieži vien pavasara pusē saulīte silda ne pa jokam, bet ledus vēl ir itin biezs un izturīgs. Tad var mierīgi jaku novilkt, varbūt uzģērbt ko nedaudz plānāku un ērti darboties, nedomājot par svīšanu un līdz ar to iespējamām problēmām ar veselību. Ar kombinezonu tik vienkārši nebūs.
Katram ir jāzina savas vājās vietas un arī vēlmes. Katram copmanim ir sava aukstuma izturības pakāpe, un arī tas ir jāņem vērā. Katram ir savs copes stils, jo viens pa dienu izborē ap 60 āliņģu, bet cits – tikai divus, apsēžas un tā arī līdz vakaram nepieceļas. Cik copmaņu, tik versiju.
Lai jums veicas uz pirmā ledus! Esiet prātīgi un atcerieties, ka jūs gaida mājās kaut vai kaķis!
