Šogad Raiņa 147. dzimšanas dienā 11.septembrī dzeja Jelgavā sadūšojusies un izgājusi ielās, konkrēti – Driksas gājēju ieliņā. ««Dzeja ienāk pilsētā», lai mūs sapurinātu, lai piespiestu paskatīties uz dzejoļu pilnajām debesīm, lai no cita leņķa palūkotos pasaulē un varbūt uz brīdi noticētu, ka dzīve ir skaistākais, kas ar mums ir noticis,» pasākuma nosaukumu atbilstoši savai iecerei skaidro režisore Elīna Apsīte.
Tradīcija septembrī rīkot Dzejas dienas, kas Latvijā tiek ievērota jau kopš Raiņa simtgades svinībām 1965. gadā, laika gaitā piedzīvojusi gan uzplaukuma periodus, gan panīkumu, kad interesentu ir tik vien, cik literatūras stundas vietā «brīvprātīgi» sanākušo skolēnu.2012.gada 11.septembrī Driksas ielas gājēju posms, tautā dēvēts par «promenādi» vēl ilgi pirms oficiālās Promenādes iekārtošanas Pārlielupē, pārvērties ne pa jokam – kokos iekarinātas dzejas rindas, kopā ar palīgiem no Bērnu un jauniešu mūzikas kluba ritmiski muzicē un dzeju lasa Jelgavas Jaunā teātra pārstāvji, Mūzikas vidusskolas, kā arī 4.pamatskolas un Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi un pedagogi (lai piedod nenosauktie – dalībnieki nomaina viens otru itin straujā tempā).Tikmēr mākslinieks Raitis Junkers aicina dzeju padarīt vizuāli redzamu – sev tīkamos pantus pārvērst krāsainā zīmējumā. Visaktīvākais, vismaz sākumā, ir līdz šim nedzirdētas organizācijas «Jelgavas Dzejdaru savienība» līderis Ritvars Purmalis, aicinot klātesošos parakstīt Petīciju par 150 000 latu piešķiršanu, lai Jelgavā attīstītos dzeja. Pagaidām jaunā organizācija esot visai mazskaitlīga – «mēs divatā ar Āri», bet, ja viņu balss netikšot uzklausīta, «iespējama arī iesaistīšanās lielajā politikā un pat partijas dibināšana».Jau nopietnākos toņos norisa Raiņa 147. dzimšanas dienai veltīta sapulce «Sākums», uz kuru bija aicināti jauni, daudzsološi jau galvaspilsētā ievērību izpelnījušies dzejnieki: Inga Gaile, Iveta Ratinīka, Anna Foma, Ruta Štelmahere, Arvis Viguls, Toms Treibergs un dziesminiece Anta Eņģele.Tikmēr Jelgavas Latviešu biedrības kluba «Pieskāriens» dzejnieki bija nolēmuši neatkāpties no tradīcijām un sešos vakarā Raiņa dzimšanas dienu atzīmēja ar dzejas pēcpusdienu pie lielā Dzejnieka pieminekļa Raiņa parkā.
