«Faktiski jau skolotājs skolā iemāca, ka Dzejas dienās ir jāiet pulcēties. Kad esi tāds mazs ķipars, tu staigā pa Dzejas dienām un jūti, ka notiek kas svarīgs, pat īsti nesaprazdams, kas tas ir. Kad es pati izaugu liela, man radās vēlēšanās iet un pateikt, ka notiek kaut kas ļoti nozīmīgs – tiek definētas tā brīža sajūtas, vērtības, tā brīža Latvija,» tā jau pirms vairākiem gadiem domāja «Dzejas dienu pie kafe Silva» galvenā iniciatore Elīna Apsīte. Šāgada pasākumā «Ēnas, atspulgi, nospiedumi» galvenais akcents – saskatīt dzeju kā kustību, kas sašķeļ telpu un paspilgtina nepamanītas lietas.
Pēcpusdiena sākās ar Raiņa un Aspazijas bērnu dzeju (attēlā – Spīdolas ģimnāzijas jaunieši) un tautasdziesmām, lai caur Imantu Ziedoni un Ojāru Vācieti nonāktu līdz skolu jauniešu un nobriedušāku Jelgavas dzejnieku autordzejai, kā arī muzikālām noskaņām ugunskura un saulrieta krāsās «Kanclera nama» zaļajā skvērā pie Katoļu ielas.
Pēc tam – laikmetīgās dejas un ēnu teātra principu sintēze izrādē «Ēnas» ar dzejnieku Eduarda Aivara un Ginta Dreimaņa dzejas lasījumiem.
Foto: Raitis Puriņš un Maksims Šaldajevs
