«Dzejpārslu desertā» klātesošie varēja iesaistīties jelgavnieka, astoņu dzejas krājumu autora Eduarda Aivara publiskā sarunā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Filozofijas katedras pasniedzēju Elīnu Apsīti. Bija arī nedaudz mūzikas, ko atskaņoja Jelgavas Mūzikas skolas čellisti Olga Borzaja un Laura Anna Caune-Jākola (koncertmeistare Anita Akmene) un, protams, dzeja, ko lasīja ne tikai autors, bet arī Jelgavas Latviešu biedrības amatierteātra aktieri Aija Treija un Artūrs Jankovskis (iestudējuma režisore – Vija Zelmene).
«Man ļoti svarīgi, ka pasākums notiek tieši Zvaigznes dienā, jo tā ir ļoti nozīmīga diena ritā, ko var saukt arī par baznīcas ritu,» tā par «Dzejpārslu desertu» tieši 6.janvāra vakarā izteicās Eduards Aivars, «manā dzejnieka kalendārā Zvaigznes diena ir viena no priecīgākajām.»Eduarda Aivara jaunākais «taustāmais» devums latviešu literatūrā ir rudenī iznākušais dzejas krājums «Sakvojāžs», pēc skaita jau astotais. Visai rimtajā latviešu dzejas grāmatu klajā nākšanas kopainā tas sevi pieteicis gana efektīgi, lai tiktu pamanīts – 2011. gada trešajā ceturksnī nominēts «Dienas», kā arī «1 kilograma kultūras» balvai. Un gribas ticēt, ka pie tā vainojams ne tikai oriģinālais mākslinieces Antas Pences dizaina risinājums – grāmata patiešām ar «vieglu rokas kustību» bez problēmām iegūst rokturus un pārtop simboliskā sakvojāžā jeb ceļasomā.Bez «Sakvojāža» neiztika arī pasākumā Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī, bet autorvakaram bija vēl kāds ļoti būtisks iemesls – apritējis tieši 30 gadu, kopš E.Aivars sācis rakstīt dzejoļus.Toreiz, 1982. gadā, gan autors tos vēl nav centies publicēt. Bet pirmā publikācija bijusi «Literatūrā un Mākslā» 1985. gada 20. decembrī, kurā bijis arī Ojāram Vācietim veltīts dzejolis, ko E.Aivars pat šodien atceras no galvas. «Paciešam, ka nav Ojāra Vācieša,» tāds bijis epigrāfs.
