No 19. līdz 21.maijam Jelgavas novada pašvaldības Projektu nodaļas vadītāja Anna Krastiņa un Eiropas Komisijas informācijas centra vadītāja Vita Kindereviča piedalās starptautiskā projekta «Transinform» sanāksmē Suvalkos (Polijā), kur Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji prezentēs investīciju pilotprojekta ideju par vides objektu Elejas muižas kompleksā.
Vita Kindereviča zz.lv pastāstīja, ka, izmantojot «Transinform» projekta finansējumu, plānots Elejas muižas kompleksa parkā uzstādīt vides objektu, kas atgādinātu par leģendāro spoku stāstu par dāmu ar lukturīti pils parkā. Ierosme nākusi no pašiem elejniekiem, turklāt, tā kā muižas kompleksa ēkas pieder privātīpašniekiem, bet pašvaldības īpašumā ir tikai parks, tad pašvaldība var parūpēties par parka pievilcību un atpazīstamību.Tā ir Elejas skolēnu pašpārvaldes ideja, kuras īsteneošanai plānots piesaistīt speciālistus. Tās saturā iecerēta arī mākslinieciska skulptūra, kas simbolizētu leģendā minēto grāfu ģimenes jaunkundzi, skaidri V.Kindereviča.Elejai raksturīgā leģenda vēsta, ka sešpadsmitgadīgā Elejas muižas komtese Dagmāra Mēdema bijusi iemīlējusies vietējā policijas priekšniekā (citā versijā – pils dārzniekā), bet tēvs bijis pret šīm attiecībām, tādēļ ieslēdzis meitu pilī. Kādā agrā rītā, kad viņas mīļotais kopā ar citiem devies medībās, komtese esot saģērbusies melnā medību tērpā, izlēkusi pa pils otrā stāva logu un nositusies. Pēcāk grāfs licis logu aizmūrēt. Stāsta, ka meitenes spoks tumšās novembra naktīs pastaigājoties ar vējlukturi pa Elejas parku.Novada pašvaldība jau ieprieklš informējusi, ka uzsākusi darbu pie starptautiska projekta «Transinform», kura īstenošanai 2009.gada septembrī piešķirts Eiropas Savienības (ES) finansējums no «Baltijas jūras reģiona programmas 2007-2013» līdzekļiem. Kopējais projekta budžets sastāda 1 625 000 eiro, ieskaitot Jelgavas novada pašvaldībai iedalīto projekta budžetu – 200 000 eiro, kur pašvaldības līdzfinansējums ir 15%, bet 85% ir ES finansējums. Projektā iesaistīti 11 partneri no 6 valstīm – Norvēģijas, Vācijas, Zviedrijas, Lietuvas, Polijas un Latvijas.«Transinform» projekta mērķis ir veicināt mazo un vidējo pašvaldību konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, padarot tās pievilcīgākas dzīvošanai un darbam, tādējādi mazinot iedzīvotāju aizplūšanu no šīm teritorijām. To paredzēts panākt ar vairākiem paņēmieniem.Jelgavas novada pašvaldība īstenos pilotprojektu, kura rezultātā tiks sagatavots tehniskais projekts vides infrastruktūras objektam Jelgavas novada pašvaldības teritorijā. Līdzīgi pilotprojekti tiks sagatavoti Suvalku (Polija) un Tranemo (Zviedrija) pašvaldībās. Tas būs praktisks solis pievilcīgākas vides veidošanā lauku teritorijā.Elejnieku iedvesmots šis infrastruktūras objekts varētu būt saistīts ar veco leģendu.Iepriekš jau ziņots, ka, ja Elejas pils būtu vesela, šogad tai apritētu tieši 200 gadu. To ar būvniecību apsēstais grāfs Kristofs Johans Fridrihs Medems, saukts par Žanno, uzbūvēja laikā no 1806. līdz 1810.gadam, izmantojot Pēterburgā strādājošā itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi metu.Kā aprīlī rakstīja «Zemgales Ziņas», Elejas muižas atjaunošanas iespēja pavērās pirms četriem gadiem, kad Eiropas Reģionālās attīstības fonds izsludināja konkursu «Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrismā». Elejas muižas komplekss, kas bija iekļauts apdraudētāko kultūras pieminekļu sarakstā, saņēma finansējumu 600 tūkstošu latu apmērā.Jaundibinātā Latvijas Kultūras, vēstures un dabas mantojuma attīstības biedrība, kas visā Latvijā attīstīja šo projektu, diemžēl Elejā lietu nenokārtoja līdz galam. Biedrības vadītājs Gatis Liepiņš «Ziņām» sacīja, ka pie vainas bijušas neskaidrās īpašuma attiecības. Elejas muižas īpašnieki vairākkārt mainījušies, un tagad tā pieder maksātnespējīgajai apdrošināšanas akciju sabiedrībai «Dukāts», kuras administrators Jānis Lasmanis atzīst, ka par Elejas muižas pirkšanu nevienam intereses neesot.G.Liepiņš laikrakstam pastāstīja, ka neīstenotajā Elejas muižas atjaunošanas projektā notērēti apmēram 100 tūkstoši latu. Šādu naudu izmaksājis tehniskais projekts un biznesa plāns. Speciālistu aprindās šī summa tiek vērtēta kā nesamērīgi augsta. I.Lancmanis, kurš savācis (un arī apkopojis grāmatā) daudz unikālu materiālu par Elejas muižu, teic, ka neviens tehniskā projekta rakstītājs par šīm lietām neesot interesējies. Salīdzinājumam var piebilst, ka Rundāles pils tai piešķirtos Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus (aptuveni miljons latu apmērā) veiksmīgi izmantoja pils fasādes restaurācijai. Kā papildina G.Liepiņš, ar ES piešķirto naudu tolaik izdevies īstenot astoņus veiksmīgus projektus.Kādas ir Elejas muižas cerības iegūt reālu saimnieku – atjaunotāju? Rundāles pils muzeja vadītājs Imants Lancmanis spriež, ka pēc gadiem pieciem desmit, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, tas varētu izdoties.«Ja Elejas muižu atjaunotu tādu, kādu to 19.gadsimta sākumā uzbūvēja Kurzemes hercogienes Dorotejas brālis grāfs Žanno Mēdems, tā būtu klasicisma pērle, līdzīgi kā baroka pērle ir Rundāles pils. Muižnieks Žanno Mēdems dzīvoja ar vērienu un gribēja, lai viss viņam būtu Eiropas līmenī,» teic vēsturnieks un Rundāles pils atjaunotājs I.Lancmanis.Elejas muižu, kuras ansambli veidoja 19 ēkas, liktenis saudzēja 1905.–1907.gada nemieros. Tolaik saniknotie latviešu revolucionāri, atriebjoties «odžu dzimumam», nodedzināja simtiem vācu baronu muižu. Taču Pirmajā pasaules karā 1915.gada vasarā cauri Elejai atkāpās demoralizētie un saniknotie krievu armijas karavīri. Viņi ceļā postīja visu, kas bija saistīts ar vācisko un pielaida klāt uguni arī Elejas pilij.Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un muižu zemes dalīšanas Elejas pagastā bija nobriedusi doma, ka muižu vajadzētu atjaunot un tajā varētu atrasties tautas nams. I.Lancmanis teic, ka tikai kādas projekta neprecizitātes dēļ lieta apstājusies un 1931.gada ekonomiskās lejupslīdes apstākļos pieņemts lēmums izdegušos mūrus nojaukt… Saglabājās tikai muižas pārvaldnieka nams un teātra nams, kas vandaliskajā ugunsgrēkā bija mazāk cietuši.Jau ziņots, ka Latvijā tiek veidots 100 apdraudētāko pieminekļu saraksts, kurā iekļauta arī Elejas muižas apbūve. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis Saeimas deputātiem ierosinājis izpētīt iespēju neapsaimniekotus valsts kultūras pieminekļus atsavināt bez maksas. Pašlaik likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību šāda iespēja ir paredzēta, taču – tikai samaksājot kompensāciju īpašniekam. Ja kultūras pieminekli atsavinātu bez atlīdzības, tad īpašnieks lieki neriskētu ar savu īpašumu, presei iepriekš pamatoja J.Dambis.Elejniecei Inesei Butnorei, kura sešdesmitajos gados gāja sākumskolā, kas atradās muižas pārvaldnieka mājā, vislielākais kreņķis ir par pamesto muižas teātra ēku. Pirms gadiem trīsdesmit četrdesmit tur bijusi rosīga kultūras dzīve – pilngadības balles, Rīgas Operetes teātra viesizrādes un daudz kas cits. Nu elejnieki diemžēl jau esot pieraduši dzīvot bez sava kultūras nama – it kā vecie var iztikt ar seriāliem televizorā un jaunie ar internetu.Patlaban gan pašā ciemata centrā vecajā sadzīves pakalpojumu ēkā top saieta nams, kur jau darbojas bibliotēka, būs zāle ar deviņdesmit skatītāju vietām un kuram šovasar jābūt gatavam. I.Butnore cer, ka šis nams atkal apvienos pagasta iedzīvotājus. Vecā muiža paliek ciema nomalē. Taču elejniekiem nav vienalga, kas tajā notiek.
