Biedrība «Bērnu un jauniešu mūzikas klubs» (BJMK) Jelgavas vēstures
«annālēs» pirmo reizi minēta 2004. gadā. Laikam ritot un klubam
attīstoties, audzis arī darbinieku un pedagogu kolektīvs, uz Bērnu un
jauniešu mūzikas kluba bāzes radīta arī BJMK Rokskola, kuras direktors
ir Ervīns Ramiņš. Tomēr BJMK darbības aizsācēji Zane Reinberga un
Endijs Rožkalns (toreiz vēl Rozenbergs) arī tagad gan formāli, gan
neformāli ir neapstrīdamas autoritātes visam, kas notiek Jelgavā,
Dobeles ielas 68. namā. Publiskāka persona ir Endijs, kurš arī labprāt
piekrita sarunai, lai «Ziņu» lasītāji uzzinātu, ko klubs un Rokskola
dara vasaras vidū, kad normālās skolās audzēkņi un pedagogi devušies
brīvdienās.
– No rīta pusē notikušās telefonsarunas nopratu, ka esi ceļa jūtīs?
Savā
ziņā tā notiek visu laiku. Kaut vasarā mums ir neliels atvaļinājums, to
par pilnu atpūtu nesauksi. Kārtīgam mūziķim tā arī būtu tikai kaitīga.
Īsāk šo periodu varētu raksturot tā: vairāk atpūtas, mazāk darba! Notiek
arī pa koncertiņam, rīkojam meistarklases. Piemēram, šodien uz Koknesi
dodas viena grupiņa (saruna notika 29. jūlijā – red.). Apmācība šajās
meistarklasēs notiek mazliet neparastākās formās, nekā mūsu audzēkņi
raduši mācību gada laikā skolā. Tie, kuri nopietnāk izraudzījušies
mūzikas ceļu, arī paši izrāda iniciatīvu un vēlas mācīties arī vasarā,
kas, protams, ļoti priecē.
Tāpat kā priecē tas, ka ne viens vien no
mūsu absolventiem nav zaudējis saites ar mums. Liela daļa izvēlas
turpināt sadarbību šādā vai kādā citā formā. Viens no mūsu absolventiem –
Aleksejs Klimanovičs – nupat iestājies Amsterdamas konservatorijā, kas
apliecina, ka mūsu dotā izglītība un zināšanas noder. Protams, tas lielā
mērā atkarīgs arī no paša audzēkņa, cik viņš nopietni uztver savas
mūzikas studijas.
Nebūšu oriģināls, teikdams, ka milzīga nozīme ir
tieši teorētiskajai bagāžai. Lai gan šo aspektu uzsver ne pārāk bieži,
neakadēmiskajā mūzikā tas nav mazāk svarīgi kā akadēmiskajā. Arī tad, ja
tu spēlē savu instrumentu izcili, tāpat vari neiestāties augstās
skolās, ja solfedžo vai ritmika ir neapgūta pasaule.
Foto: Maksims Šaldajevs. Visu interviju lasiet ceturtdienas, 4. augusta, «Zemgales
Ziņās»
