Alvis un Gunārs Brāzmas, pieveikuši distanci no Liepājas līdz Užavai, rēķina, ka nākamgad pabeigs velobraucienu gar visu Latvijas jūras piekrasti.
Te nu, pirms pavīpsnāt par šķietami avīžrakstam necienīgo faktu – sak, kas nu tur sevišķs, divi vīri brieduma gados brauc ar divriteņiem pa jūras malu, turklāt necenšoties sasniegt nekādus ātruma, izturības vai pārvarētā attāluma rekordus –, der atgādināt, ka Gunārs Brāzma ir LLU Sociālo un humanitāro zinātņu institūta Filozofijas katedras asociētais profesors, filozofijas zinātņu doktors. Attiecīgajā vidē ievērību izpelnījusies viņa pirms dažiem gadiem iznākusī grāmata «Bioētika. Cilvēka dzīvības radīšana un pārtraukšana».
Par vecāko brāli Alvi Brāzmu jau šad tad esam rakstījuši, tiesa, nepiedodami maz, ņemot vērā, ka viņš ir Eiropas Bioinformātikas institūta Gēnu ekspresijas nodaļas vadītājs (pirms tam to dēvēja par Funkcionālās genomikas daļu) un institūta mītnes vietā Kembridžā uzturas daudz biežāk nekā Latvijas pludmalē. Ņemot vērā matemātiķa ieguldījumu starptautiskajā zinātnē un atbalstu Latvijas zinātnei, 2013. gada oktobrī A.Brāzmam tika pasniegta Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa.
«Atzīšana savās mājās man ir ļoti svarīga,» toreiz sarunā neslēpa Alvis, kurš, lai arī kopš 1997. gada galvenokārt uzturas Anglijā, nav rets viesis ne Latvijā, ne dzimtajā pilsētā, kur Jelgavas 2. vidusskolā pabeigtas pirmās astoņas klases.
Revolucionāri sasniegumi ģenētikā, kas patiešām ievērojami palielinātu cilvēka dzīves ilgumu un kvalitāti, joprojām šķiet zinātniskās fantāzijas tālā nākotnē zīmēta aina, taču latviešu zinātnieks A.Brāzma uz to raugās jau kā uz pārredzamā perspektīvā sasniedzamu realitāti.
Realitāte ir arī nupat ar divriteņiem veiktais gabaliņš gar Baltijas jūras krastu, ko abi brāļi praktizē jau vairākas vasaras, kad Alvis izbrīvē laiku dažas nedēļas paciemoties dzimtenē.
Interviju ar Alvi un Gunāru Brāzmām lasiet otrdienas, 18.augusta, «Zemgales Ziņās». Foto: Ruslans Antropovs un no personīgā albuma
