Prasību turpmāk reizi mēnesī strādāt arī sestdienā ģimenes ārsti uztver ar neizpratni, paužot, ka cilvēki šo iespēju neizmantos un pieņemšanas laiks brīvdienā būs «atsēdēšana».
Grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā paredz, ka no septembra ģimenes ārstiem būs par piecām stundām garāks pieņemšanas laiks un reizi mēnesī viņiem savā praksē vajadzēs būt sastopamiem arī sestdienā. Līdz šim bija noteikts, ka pie ģimenes ārsta rinda nevar veidoties garāka par piecām dienām, bet pieņemšanas laikam jābūt vismaz 20 stundu piecas darba dienas nedēļā.«Pirmie, kas cietīs, būs mūsu tuvinieki, jo tikai brīvdienās varam būt kopā ar ģimeni. Savulaik strādāju sestdienās un uzskatu, ka tas bija nelietderīgi. Strādājošajiem iespējams pie manis pierakstīties arī darbdienu vakaros, bet pensionāriem nav būtiski, kurā dienas daļā iet pie ārsta,» uzskata Līvbērzes ģimenes ārste Indra Alksne.Dakterei bažas rada arī gaidāmais finansiālais samazinājums ģimenes ārstiem. I.Alksne līzingā iegādājusies kardiogrāfu, par ko mēnesī jāmaksā 100 latu, un tie neesot vienīgie ieguldījumi.Līdz ar garāku darba stundu prasību grozījumos ietverts arī valsts piešķirto līdzekļu samazinājums ģimenes ārstu praksēm. Turklāt paredzēts, ka no valsts līdzekļiem netiks segtas profilaktiskās apskates pieaugušajiem. «Acīmredzot, lai izdzīvotu, būšu spiesta celt maksas pakalpojumu cenu un meklēt vēl kādus risinājumus,» atzīst mediķe.Jelgavas ģimenes ārste Velta Baumane bilst, ka pie viņas pacientiem rindā nekad nav bijis jāgaida ilgāk par piecām dienām. Neesot saņemts neviens ierosinājums strādāt sestdienās. Viņasprāt, tam nav jēgas, jo cilvēki ārsta palīdzību meklē, ja ir kāda vaina, nevis gaida, kad pienāks sestdiena.«Ja reiz ministrija vēlas ieviest tādu normu, jādiferencē, kuriem ģimenes ārstiem tas nepieciešams. Ir mediķi, pie kuriem reģistrējušies 700 pacientu, un ir tādi, kuriem to ir trīs reizes vairāk un līdz ar to pieņemšanas stundu skaits varētu būt lielāks. Savulaik esmu strādājusi arī sestdienā, bet tas nav attaisnojies. Cilvēki to neizmanto,» secina V.Baumane.Daktere uzskata, ka, ieviešot izmaiņas, ministrija ģimenes ārstiem uzliek papildu slogu, kura dēļ var ciest darba kvalitāte. Tad gan pirmie, kas to izjutīs, būs pacienti.Vēl vairākus ģimenes ārstu viedokļus par iecerēto kārtību lasiet ceturtdienas, 9.jūlija, «Zemgales Ziņās».
