Šodien pulksten 18 Jelgavas kultūras namā uzstājas Izraēlas etniskā džeza ansamblis «The Jerusalem Jazz Band» kopā ar populāro latviešu vokālistu Intaru Busuli. Tas ir Latvijas un Izraēlas kopīgs radošais projekts, un Jelgava ir viena no piecām pilsētām, kurā piestāj šī koncerttūre, šodien raksta «Zemgales Ziņas».
Vēl pirms tūres sākuma korespondente Kristīne Harmsena tikās ar dziedātāju. Šķiet, ka par Intaru Busuli viss ir zināms. Ja kāds tomēr nezina, kurā skolā Intars gājis, cik izglītību ieguvis vai kur dzīvojis, interneta meklētājā atliek ierakstīt viņa vārdu un uzvārdu. Tāpēc mēs runājam par dzīvi, par mākslu… un – jā, kādas trīs reizes nemaz ne tik garās sarunas laikā atgriežamies pie politikas. Tikai pēc tam izrādās, ka tas viss bija tā – pa gaisiem. «Tāds es esmu,» tā Intars. Tāds bija arī nosaukums pērn vasarā izskanējušajiem solokoncertiem.31 gadu vecajam Intaram ir sieva Inga un divi bērni – Lenijs un Emīlija. Dēls iet pirmajā klasē, meita – bērnudārzā. Intars ar ģimeni dzīvo Rīgā. Vaicāts, vai arī viņa bērni tiks virzīti mūzikas pasaulē, Intars smejas: «Lai paši izlemj, gan jau būs paspējuši daudz derīgu kontaktu nodibināt, man viņi abi tādi sabiedriski.» Lepnums Intara acīs iezogas, kad viņš stāsta par meitas paredzēto uzstāšanos bērnudārza konkursā «Cālis». «Biju mēģinājumā – kā viņa dziedāja!» tēvs ir sajūsmā. Tūrē pa Latviju Intars dodas kopā ar Izraēlas etniskā džeza ansambli «The Jerusalem Jazz Band». Izraēlieši Rīgā ieradās vien dažas dienas pirms pirmā koncerta. «Tā ir baigā uzticēšanās. Es viņiem aizsūtīju savus gabalus – pats izvēlējos, kurus. Daži dzirdēti, daži, kas cilvēkiem saistās ar mani, piemēram, «Gonki», daži nedzirdēti. Un viņi taisa šiem gabaliem aranžijas. Man it kā būs jāizdara tikai savs darbs – jānodzied. Man liekas, ka būs baigi «kruta»,» spārnots ir Intars. Viss, kas viņam tagad jādara, – jāatkārto vārdi. «Melodijas aizmirst nevar, bet vārdi… Tos mājās tagad atkal mācos. Jā, tā vienkārši – kaut ko daru un mācos vārdus.» 3. aprīlī Intara un izraēliešu kopdarbu «Pavasara džeza kokteilis» varēs dzirdēt Jelgavā.Tagad ir baigi forši, Intars sarunas laikā šo frāzi atkārto vairākas reizes. Viņš darot to, kas patīk, – bez steigas, ar gandarījuma izjūtu, nedzenoties pēc naudas. Intars atzīstas, ka «treknos gadus» jūtas izdzīvojis par visiem simt procentiem. Ar sejas grimasēm un pārspīlētiem izteicieniem mēģina vārdos raksturot laiku pirms diviem, trim gadiem – spēlēts un dziedāts visur, vienmēr, nevienam neatsakot un neskatoties, ko tas prasa no paša un ģimenes.«Nauda bija! Naudas bija daudz! Tikai tagad es saprotu, ka taču vajadzēja kaut kur braukt – uz Jamaiku, Austrāliju. Kopā ar ģimeni. Bet kā tā nauda nāca, tā arī tā gāja. Vienu brīdi piefiksēju, ka manā sētā stāv trīs mašīnas!» Intars piebilst, ka nav tā, ka viņš to laiku nožēlo. Toreiz laiks bija tāds, ka jāķer, jāgrābj viss pēc kārtas – nedomājot, neanalizējot, nefiltrējot. Taču bija tā, kā bija, un visticamāk tagad viņš ar naudu rīkotos citādi. Arī attieksmi censtos mainīt.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 3.aprīļa numurā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
