10.janvārī kinoteātrī «Rīga» notiks dokumentālās filmas «Kaupēns» pirmizrāde. Filmu varēs skatīt arī kinoteātrī «Cinamon» tirdzniecības centrā «Alfa», kā arī Jelgavā, Iecavā, Ventspilī, Liepājā, Saldū, Salacgrīvā, Limbažos, Valkā, Bauskā, Rojā, Krimuldā un cituviet, informē filmas režisors Māris Ozoliņš.
Jelgavas kultūras namā dokumentālā filma par bēdīgi slaveno novadnieku būs skatāma 18.janvārī pulksten 15, 25.janvārī pulksten 18 un 29.janvārī pulksten 13 un 16.Dokumentāla filma «Kaupēns» ir kinostāsts par leģendāro latviešu laupītāju Ansi Kaupēnu, par kuru tautā vēl šodien dzied dziesmas. Tās režisors un producents ir M.Ozoliņš, operators Raivo Karro. 82 minūtes garā filma uzņemta DOFIAP («Dokumentālo filmu apvienības») paspārnē.Filma veidota pēc Andra Grūtupa bestsellera «Tiesāšanās kā māksla», dažas epizodes rekonstruējot ar mākslas filmas elementiem. Galvenajā lomā – aktieris Egons Dombrovskis. Piedalās arī Mārtiņš Freimanis, Māra Zālīte, Jānis Lūsēns, Andris Grūtups.Filmā «Kaupēns» skan Jāņa Lūsēna mūzika, izmantoti Kino-foto arhīva materiāli, LVVA dokumentālas liecības, unikāli tiesas protokoli.«Jautājumi par pašu Kaupēnu, par tiesas prāvu, par dziesmu un par mums pašiem – ir joprojām aktuāli un neatbildēti… Kāpēc tautas apziņā viņa tēls ir tik neviennozīmīgs, tomēr heroizēts? Laupītāja Kaupēna lieta, laikā, kad mēs visi šodien jūtamies aplaupīti, kad mūsu valstiskums ir tikpat nestabils kā 20.gadsimta 20.gados, kad laupīšanu noziegumu statistika bīstami pieaug, – ir izpētes vērta,» pārliecināts M.Ozoliņš.Pēc iepriekš «Zemgales Ziņās» rakstītā un dažādiem avotiem, Ansis Alberts Kaupēns (02.11.1895.-06.05.1927.) dzimis Jelgavas lauku apkaimē. Ansis auga kalpu ģimenē. Par viņa dzīvi līdz pilngadībai ziņas ir skopas. 21 gada vecumā Ansi mobilizēja cariskās Krievijas armijā, savukārt trīs gadus vēlāk viņš ieskaitīts nu jau neatkarīgās Latvijas armijā, no kuras A.Kaupēns dezertē. Viņš sāk slapstīties pa dzimtās puses – Jelgavas – mežiem, izvairoties no atklātības un reti iegriežoties vecāku mājās.1920.gada 29.janvārī viņš esot izdarījis savu pirmo laupīšanu. Dienas vidū uz Jelgavas-Līvbērzes ceļa viņš aplaupīja Džūkstes pagasta iedzīvotāju Frici Osi, atņemot viņam 20 latus, zirgu un ragavas. Viņš galvenokārt apstādināja pajūgus un braucējiem atņēma visu, kas tiem bija. Dažreiz viņam pat izdevās tikt pie ieročiem. Skaistkalnes mežā viņš nogalināja kādu avīžu pārdevēju, atņemot viņam sviestu un olas. Uzbrucis kādai večiņai, A.Kaupēns atņēma visu, kas viņai bija līdzi – dažus ābolus. Maldīgas esot teiksmas par to, ka viņš būtu laupījis tikai bagātos, bet salaupīto izdāļājis nabagiem, un Kaupēns bijis tālu no literatūrā radītā ideālista. Kaupēnu tiesāja Kara tiesa Jelgavas virsnieku namā no 1927.gada 27.marta līdz 3.aprīlim.Prāvā tika izskatītas daudzās ciniskās noziedzīgās epizodes, arī bērnu slepkavības, taču prese esot ar neslēptu sajūsmu klāstījusi jaunumus no tiesas sēdes, sajūsminoties par Kaupēna vīrišķīgo stāju un ironiskajiem smīniem, padarot viņu par tautas varoni un apbrīnas objektu. Līdz ar Ansi Kaupēnu uz pasūdzēto sola atradās arī dažu epizožu līdzdalībnieki Voldemārs Piebalgs, Jānis Vālodze un Kaupēna māsa Anete Bubelte. Tiesa piesprieda A.Kaupēnam un V.Piebalgam nāvessodu pakarot. Ansi Kaupēnu pakāra naktī uz 1927.gada 6.maiju. A.Kaupēna mirstīgās atliekas tika apraktas Vircavas meža masīvā – Ērmaņu priedēs Svētes pagasta robežās, taču precīza apbēdījuma vieta nav zināma.
