Mūžam aizņemto un
dažādos darbos «ierakušos» (tiesa gan, labprātīgi) dažas
dienas pirms apaļās jubilejas (nezinātājam grūti pateikt, ka
allaž darbīgajam mūsu pilsētas mākslas dzīves virsvadonim tūlīt
apritēs jau 70) Māri Branci izdodas sastapt Jelgavas pilsētas
bibliotēkā, kur tiek iekārtota tēlnieka Kārļa Baumaņa
simtgadei veltītā izstāde. Bez M.Branča līdzdalības
jelgavniekiem nebūtu tik daudz iespēju baudīt izcilus mākslas
darbus, un nu jau gandrīz desmit gadu viņš uztur rūpi par visu
pilsētas un tuvākās apkārtnes mākslas dzīvi un tās
veidotājiem.
– Esi bijis uzticīgs mūsu laikrakstam jau
ilgus gadus. Vismaz no tiem, kuri regulāri raksta par mākslas un
kultūras sfēru, šķiet, esi palicis vienīgais.
Kopš
atnācu dzīvot uz Jelgavu, mani raksti vietējā presē, sākot jau
ar jūsu priekšteci laikrakstu «Darba Uzvara», parādījās
diezgan bieži. Aizsākums bija 1966. vai 1967. gadā tūlīt pēc
Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma absolvēšanas.
–
Vienmēr esi rūpējies, lai par mākslinieku veikumu uzzinātu
arvien plašāks interesentu loks, tavas recenzijas ir «Ziņu»
slejās, bet paliekošākais veikums droši vien ir grāmatas. Ko
šajā jomā rāda skaitļi?
Pirms pieciem gadiem savā
«pusapaļajā» jubilejā no toreizējās Zinātniskās bibliotēkas
saņēmu vērtīgu dāvanu – savu «Biobibliogrāfiju», kur
katalogā iegrāmatotas 856 manas rakstu vienības. Protams, daži ir
tikai nelieli rakstiņi. Ar tiem sāku jau diezgan sen – rakstīju
Ņujorkas latviešu izdevumam «Laiks».
Vispār rakstīt sāku
pagājušā gadsimta 80. gados, mana pirmā recenzija gan nebija
Jelgavas presē, bet laikrakstā «Padomju Jaunatne» par jauno
mākslinieku izstādi 1981. gadā.
Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet 19. janvāra «Zemgales Ziņās»
