«Zaudētāju nebija, šoreiz uzvarējuši visi, kas pārvarēja savu nedrošību un piedalījās,» vērtējot skatuves runas konkursa dalībnieku sniegumu, secināja žūrijas priekšsēdētāja, Jelgavas novada Kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Zimaiša. Ceturtdien 28 konkursanti no Jelgavas pilsētas un novada, kā arī Ozolnieku novada un pat Jēkabpils skolām pulcējās Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kur norisinājās Aspazijas 145.dzimšanas dienai veltīts pasākums.
«Jelgava ir jau trešā Zemgales pilsēta, kur šonedēļ norisinās dzejnieces darbu lasījumu skatuves runas konkurss – pirms tam Aspazijas dzeja un prozas darbu fragmenti skanēja Bauskā un Dobelē. Uzteicami ir tas, ka repertuārs neatkārtojas, katrā vietā dzirdam citus dzejnieces darbus,» atzina viena no vērtētājām – režisore Vija Zelmene.Savukārt režisores Lūcijas Ņefedovas gatavotajām Zaļenieku pamatskolas audzēknēm bija sarūpēti aspazijas laikmetam atbilstoši tērpi.Visi konkursanti, tostarp arī pati jaunākā dalībniece – Ozolnieku vidusskolas pirmklasniece Patrīcija Kovaļenko – saņēma ar Aspazijas attēlu rotātus Jelgavas novada Kultūras nodaļas pateicības rakstus. Sindija Zelča no Zaļeniekiem un Kalnciema vidusskolas audzēkne Kristīne Švalbe par savu uzstāšanos nopelnīja arī šāgada Aspazijas literārās prēmijas laureātes Lilianas Štaueres grāmatu ar īpašu vēlējumu.Kā īpaša balva tika pasniegts albums par Latviju – to saņēma Spīdolas ģimnāzijas 11. klases audzēkne Lelde Rancāne, Līvbērzes vidusskolas sestklasniece Vēsma Asja Kurzemniece un Ilze Ozoliņa no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 12. klases.Pēcpusdienā Aspazijai veltītie pasākumi turpinājās ar dzejniecei veltītiem priekšlasījumiem. «Aspazijas dzīve un daiļrade vienmēr bijusi izaicinājumu pilna,» konstatēja Ģ.Eliasa muzeja direktora vietniece Marija Kaupere, raksturojot dzejnieci kā pašpārliecinātu un savam laikam neparasti temperamentīgu personību, kura ne savā dzīvē, ne daiļradē nav vēlējusies izdabāt varai vai sev nepieņemamiem uzskatiem.Diemžēl uz pasākumu, kā savulaik bija plānots, nevarēja ierasties Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Rauls Čilačava. Toties klātesošie varēja iepazīties ar grāmatu, kurā R.Čilačava tulkojis Raiņa un Aspazijas darbus ukraiņu un gruzīnu valodās.Bija arī tikšanās ar Aspazijas dzimto māju Daukšas saimniekiem, bet Jelgavas Ā.Alunāna teātra aktieri Dzintra Meirovica un Edgars Sondors pianista Ivara Kļaviņa improvizāciju pavadībā lasīja Aspazijai veltītā skolēnu domrakstu konkursa labāko sacerējumu fragmentus. Šī konkursa uzvarētājus apbalvos Aspazijas 145. jubilejas noslēguma pasākumā 20.martā Zaļenieku kultūras namā.
