Atzīmējot Jelgavas 750. jubileju, turpmāk kopā ar lasītājiem atskatīsimies uz pilsētas vēsturē nozīmīgiem notikumiem, iepazīsimies ar personībām, kuras cauri gadsimtiem pilsētu veidojušas tādu, kāda tā ir šodien. Šoreiz – par Jelgavas dibināšanu, nosaukuma etimoloģiju un lietojumu dažādos laikos.
Par Jelgavas dibināšanas gadu pieņemts uzskatīt 1265. gadu, kad tagadējā Pils salā Livonijas ordenis uzcēla pili, kas, visticamāk, bija no koka un nosaukta par «Mithow». Savukārt pilsētas tiesības Jelgava ieguva krietni vēlāk – tās piešķīra hercogs Gothards Ketlers 1573. gadā.
Jelgavas pils uzcelšana ir saistīta ar Krusta kariem, kad Romas pāvesta Honorija III sūtnis Modenas bīskaps Vilhelms 1225. gadā lika celt pie Lielupes pili, kas būtu Zobenbrāļu ordeņa atbalsta punkts Zemgales kristianizācijā, grāmatā «Mana Jelgava» raksta vēsturnieks Andris Tomašūns. 1242. gadā pēc sakāves pie Saules un citām neveiksmēm jau agrāk doto atļauju celt mūra pili izmantoja Livonijas ordeņmestrs Konrāds no Mandernas, stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.
Zemgaļu pretošanās dēļ Jelgavas pils celtniecība tika sākta ne ātrāk kā 1264. gadā. A.Tomašūns norāda: jau 1265. gadā pilij bija nozīmīga loma – ordeņmestrs ar karaspēku laupīja Zemgalē, atceļā sirotāji iekļuva zemgaļu sarīkotās lamatās, un tikai Jelgavas pils paglāba ordeņbrāļus no sakāves.
Pētnieku aprindās pieņemts uzskatīt, ka 1328.–1340. gadā ordeņmestra Eberharda fon Monheima laikā pils un tai piekļauto ēku celtniecība tika pabeigta. Toreizējai mūra ēkai bija noslēgta četrstūrveida forma ar iekšēju pagalmu, ko ietvēra vairākstāvu krustejas.
Pēc pils uzcelšanas vācieši Jelgavu izmantojuši par savu Lielupes ostu, analizējot 13. gadsimtā sarakstīto «Atskaņu hroniku», grāmatā «Latvijas vēsture (1180–1290). Krustakari» secina vēsturnieks Indriķis Šterns. Iemesli, kāpēc Livonijas ordenim bija nepieciešama sava pils Jelgavā, turklāt uz salas, ir vairāki. A.Tomašūns min, ka Jelgavas pilij bija liela loma Livonijas ordeņa Zemgales iekarošanas plānos. Tā kalpoja kā atbalsta punkts iebrucējiem karagājienos uz Zemgali un Lietuvu, līdz 1290. gadā krita pēdējā pretestību izrādījusī zemgaļu pils – Sidrabene (mūsdienu Žagare).
Visu rakstu lasiet otrdienas, 17.marta, «Zemgales Ziņās»
