No 15 000 izsūtītajiem zarnu vēža skrīninga testu, izpildīti un atsūtīti vairāk nekā 4 000. Bijušā Jelgavas rajona teritorijā atsaucība ir 27% no apmēram 1 000 izsūtītajiem testiem.
«Iedzīvotāju atsaucība vērtējama pozitīvi. Pašlaik notiek testu analizēšana un par to rezultātiem iedzīvotāji tiks personīgi informēti aptuveni mēneša laikā pēc testu saņemšanas laborotorijā,» atklāj projekta pārstāve Sanita Dika-Bokmeldere . Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes Eiropas Sociālā fonda «Organizēta kolorektālā vēža skrīninga pilotpētījums Latvijā» vadītāja un pētniece Daiga Šantare informē, ka iedzīvotāju atsaucība ir vērtējama kā pozitīva, katru dienu pienāk gandrīz divi simti pareizi izpildītu zarnu vēža skrīninga testu, kas liecina par to, ka iedzīvotāji testus ir saņēmuši, instrukcijas to veikšanai ir sapratuši un iedzīvotāji rūpējas par savu veselību. «Katru dienu mēs saņemam vairākus desmitus iedzīvotāju zvanu, pārsvarā tiek uzdoti jautājumi par praktisku testu izpildi, kā arī iedzīvotāji interesējas par pētījuma konfidencialitāti. Zvanītāji grib uzzināt, vai tests jāpilda, ja jūtas vesels? Noteikti jāpilda, tāds ir testa mērķis – atklāt slimību tās pašā sākumā, kad to var veiksmīgi ārstēt,» stāsta D.Šantare, piebilstot, ka vairāki desmiti testu izpildītāju kopā ar testu aploksnē ielikuši arī pateicības vēstules, laba vēlējumus un uzmundrinājumus, par ko pētnieki saka paldies.Nolūkā uzlabot situāciju kolorektālā vēža jomā, LU pētnieku grupa patlaban veic pētījumu «Organizēta kolorektālā vēža skrīninga pilotpētījums Latvijā». Šim pētījumam ir jādod atbilde – kāpēc Latvijā tik maz cilvēku veic zarnu vēža skrīningu. Tāpat projekta mērķis ir noteikt optimālo un ekonomiski izdevīgāko organizētā kolorektālā vēža skrīninga metodi Latvijā. Pētījumā aicināti piedalīties 15 000 iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 74 gadiem, kuri iepriekš nav slimojuši ar vēzi un ir izvēlēti pēc nejaušības principa. «Personu dati, ievērojot nejaušības principu, iegūti Veselības norēķinu centra Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmā «Vadības informācijas sistēma». Iesaistītie tika sadalīti trīs vienādās grupās, kurām tika izsūtīti atšķirīgi testi slēpto asiņu noteikšanai. Viens no šiem testiem jau tiek lietots Latvijā, bet divi, imunoloģiskie testi, līdz šim Latvijā nav lietoti. Pētījumā izmantotos testus iesaka lietot Eiropas resnās zarnas vēža skrīninga vadlīnijas», paskaidro D.Šantare.«Izvērtējot saņemtos testus, jāatzīst, ka vismazāk ir saņemti tie testi, kuri tiek izmantoti Latvijā, tie ir jāpilda trīs dienas, pirms tam ievērojot dietas ierobežojumus, iespējams, ka tas mulsina iedzīvotājus. Labāka atsaucība ir testiem, kurus var izpildīt vienas dienas laikā,» informē D.Šantare.Viņa aicina iedzīvotājus, kuri vēl nav izpildījuši saņemtos zarnu vēža skrīninga testus, to izdarīt tuvākajā laikā un nosūtīt laboratorijai. Savukārt tie iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem, kuri nav tikuši iekļauti pētījumā un šogad nav veikuši testu slēpto asiņu noteikšanai izkārnījumos, aicināti doties pie sava ģimenes ārsta un izmantot iespēju veikt šo testu valsts apmaksātās Vēža savlaicīgas atklāšanas programmābez maksas.
