Pēc paredzamās finansējuma samazināšanas par 60 procentiem Jelgavas slimnīca, tās vadītāja Andra Ķipura vārdiem runājot, nesagaidīs pat novembri. To veselības ministre Baiba Rozentāle minējusi kā laiku, kad nozarei vairs nebūs naudas.
Piektdien A.Ķipurs un vēl sešu Latvijas slimnīcu vadītāji B.Rozentālei pauda neapmierinātību ar valsts plānoto finansējuma apjomu stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai otrajam pusgadam. «Ar sešdesmit procentu samazinājumu jau drīzākajā laikā paredzams iestādes bankrots,» «Ziņām» sacīja slimnīcas valdes loceklis un galvenais ārsts A.Ķipurs. Slimnīcu vadītāji sagatavojuši un parakstījuši valdībai adresētu vēstuli, kurā skaidro situāciju un pieprasa finansējuma apjoma pārskatīšanu.Paredzēts, ka Jelgavas pilsētas slimnīca arī turpmāk sniegs stacionāra pakalpojumus. Zemgales reģionā «priviliģētākā» statusā bez tās iekļautas Dobeles un apkārtnes slimnīca, kā arī Jēkabpils rajona centrālā slimnīca. Tām tiks saglabāta neatliekamās palīdzības sniegšana visu diennakti, bet gada laikā būs jānodrošina ne mazāk kā 7000 slimnīcas pacientu ārstēšana un dzemdību palīdzība vismaz 400 gadījumu. Jelgavas slimnīcā ik gadu ārstējas ap 12 tūkstošiem pacientu un tiek pieņemts ap 800 dzemdību.Jelgavas slimnīcā tiek prognozēts pacientu pieplūdums no Bauskas, un A.Ķipurs atzīst, ka slimnīca tam būtu gatava, bet problēma ir citur.«Pašreiz plānotais finansējuma apjoms ir nopietns apdraudējums jebkādas palīdzības sniegšanai stacionārā. Ar to pat nepietiek, lai nomaksātu minimālās algas strādājošajiem, nemaz nerunājot par medikamentu iegādi, nodokļu nomaksu un komunālo maksājumu segšanu. Ar tādiem līdzekļiem slimnīca nevar pastāvēt pat līdz novembrim. Ministrijai jādara viss, lai tiktu atrasts papildu finansējums, pretējā gadījumā jau rudenī var apstāties visu slimnīcu darbs,» brīdina A.Ķipurs.
