Iedzīvotāju izdevumu novērtējums reģionālā griezumā atklāj vairākus interesantus aspektus, secināts Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Bičevskas pētījumā «Džimpiņ-rimpiņ pār deviņi novadiņ’ (Latvijas reģioni 2004-2012)».
Iespējas tērēt galvenokārt nosaka rīcībā esošie ienākumi, tomēr patēriņa apjomus ietekmē arī aizņēmumi un uzkrājumi. Saskaņā ar 2008.gada datiem hipotekārie kredīti mājoklim, kas ir galvenā dzīvesvieta, biežāk ir ņemti Rīgā, Pierīgā un Zemgalē. Savukārt viszemākais kredītu īpatsvars ir Latgalē un Vidzemē, tātad reģionos, kur mazāk tika būvēti jauni mājokļi. Kopējo mājsaimniecību parādu gan ietekmē ne tikai hipotekārais kredīts, bet arī citi aizņēmumi. Dažādi pirkumi uz nomaksu bijuši populārāki Zemgalē un Vidzemē, savukārt kredīti mājokļa remontam vai iekārtošanai biežāk ņemti Kurzemē un Zemgalē. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir kredīts, kopš 2008.gada varētu būt sarucis, lēš Latvijas Banka. Krīzes laikā daudzas mājsaimniecības centās dzēst parādus, turklāt patēriņa precēm parasti ir mazāks aizdevuma termiņš, kā rezultātā aizņēmumi varēja tikt atmaksāti saskaņā ar līgumu. Zemgalieši tikai nedaudz atpaliek no Pierīgas iedzīvotājiem gan to mājsaimniecību īpatsvarā, kuru rīcībā ir auto, gan veikto ceļa attālumu ziņā, turklāt Zemgales iedzīvotāji visretāk izvēlas alternatīvus pārvietošanās līdzekļus, vai arī šādas iespējas vienkārši nav. Ekonomiste atsevišķi analizē lielāko patēriņa sastāvdaļu – izdevumus par pārtiku. Pārtikas izdevumi uz vienu ģimenes locekli ir ļoti līdzīgi visos reģionos, izņemot Rīgu, kur tie ir krietni augtāki. Pārtikas izdevumu īpatsvars kopējos izdevumos parasti ir augstāks zemāku ienākumu mājsaimniecībās, jo pēc primāro izdevumu segšanas mazāk naudas var atlicināt citām precēm un pakalpojumiem. Tādējādi nepārsteidz, ka augstākais pārtikas īpatsvars ir Latgalē (34 procenti), otrs augstākais – Zemgalē (32), tālāk seko Vidzeme (31), Kurzeme un Pierīga (29), sarakstu noslēdz Rīga (25).
