Latvijas simtgadei veltītajā rakstu ciklā Ģederta Eliasa Jelgavas
Vēstures un mākslas muzejs sagatavojis stāstu par Nameja gredzenu.
“Latvijas arheoloģiskajā materiālā viena no izplatītākajām
rotām ir dažādu formu un tipu gredzeni. Latviešu tautasdziesmās
gredzens pazīstams kā rotaslieta, greznuma priekšmets, kas saista
uzmanību ne tikai ar grezno materiālu, bet arī krāšņo formu,
norādot uz valkātājas bagātību, ja tai “abas rokas, pilni
pirksti gredzenu”,” raksta muzeja galvenā speciāliste
Zenta Broka-Lāce.
Viņa turpina: “Līdzās laulību, derību
gredzeniem, tautasdziesmās ir arī norādes uz buramajiem,
zīlējamajiem un zīmoga gredzeniem. Izplatīts ir sižets, kad
meita, izejot pie vīra, ziedo gredzenu upei. Gredzenu valkāšana
gan mūsdienās, gan arī senatnē var būt saistāma ar simbolisku
nozīmi gan individuālā, gan arī kopienas līmenī. Spilgts
piemērs tam ir gredzens, kas simbolizē laulību noslēgšanu, un
lielākā daļa sabiedrības, redzot zelta gredzenu kādam uz labās
rokas zeltneša, vismaz Latvijā uzskatīs, ka persona ir
precējusies. Savukārt, tā sauktā Nameja gredzena vēsturiski
simboliskā nozīme un ar to saistāmie rituāli pētniekiem nav
zināmi, un visas leģendas un tradīcijas ap šo priekšmetu ir
jaunradītas vien 20. un 21. gadsimtā.”
Visu rakstu varat lasīt muzeja mājaslapā.
Attēls: no muzeja arhīva
