Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs pats par sevi jau ir tūrisma maršruts, jo staigājamā teritorija ir 150 hektāru – ziedošas pļavas, lēzenas nogāzes, dziļas alejas un līkumaina upīte. Lai nosvinētu dzimšanas dienu, nolēmām aizbraukt uz Pedvāli.
Norunājām satikšanos pie kafijas tases Jaunmoku pilī, kas ir pāris kilometrus aiz Tukuma apļa, braucot no Vidzemes puses. Pils un tās teritorija tiek ļoti labi uzturēta, un tajā ir vairākas interesantas ekspozīcijas. Ļoti nomierinoša gaisotne. No Rīgas līdz Sabilei – 109 kilometri.Sākam ar Sabiles jaukumiemTā kā Pedvāle faktiski ir tā pati Sabile, ielūkojāmies ceļvežos, ko būtu vērts vēl apskatīt. Atradām ierosinājumu sākt dienu ar pikniku Sabiles Vīna kalnā, kas pirmoreiz ar vīnogām apstādīts jau 14. gadsimtā. No augšas paveras iespaidīgs skats uz Abavas senleju, un otrā pusē zinātāji var saskatīt Pedvāles ēkas. Pastaigā pa Sabili noteikti vajadzētu iekļaut «Zeķu krogu» Blaumaņa ielā, kur līdzās 2000 zeķēm ir arī dažādas citas kolekcijas, tikai iepriekš vēlams pieteikties. Pati PedvālePārcēlāmies pāri Abavai uz otru krastu, kur norādes mūs aizved uz Pedvāli, kas galvenokārt ir pastaigu maršruts dabas mīļiem un kur nesteidzoties meditēt kaut visu dienu. Pēdējos gados izstādīto mākslas darbu, kas radīti simpoziju, plenēru un darbnīcu laikā, kļuvis mazāk, taču to joprojām ir vairāk nekā simts. Biļete pieaugušajam maksā divus latus. Pie muzeja administratores nopirkām arī pastāvīgo objektu karti, un mums laipni izstāstīja labākos maršrutus. Tā saucamo «Land Art» parku starp Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižām 1991. gadā sāka iekārtot tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs. Šodien tas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un ietilpst īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā «Abavas ieleja». Šāgada tematika ir «Akmens. Cilvēks». Darbus veidojuši mākslinieki no visas Eiropas un pat Savienotajām Valstīm un Izraēlas. Ne visi darbi tapuši no akmens, un daudziem ir ļoti filosofiski nosaukumi, piemēram, «Mentālo meteorītu dārzs», «Dēla ēna», «Atmiņu īstenošana», «Visums ir». Pa visu teritoriju izkaisīti «atvērtie akmeņi» jeb akmeņi šķērsgriezumā. No Firkspedvāles muižas atkal varam pāri Sabilei redzēt Vīna kalnu – tikai šoreiz no otras puses. Jāteic, ka dažiem izlutinātiem pilsētniekiem, kas bija pārāk nobrieduši uz mākslas baudīšanu, ilgā brišana pa zāli likās nomācoša. Toties vislabāk jutās tie, kas šajā brīvdabas «izstādē» nebija pirmo reizi. Arī bērniem ļoti patika izskrieties, pēc pirmā noguruma ātri atgūstot otro elpu. Secinājums – vislabāk šīs takas baudīt vienatnē vai kopā ar ļoti līdzīgiem cilvēkiem, nevis barā, kur citam uz citu jāgaida.Turpat netālu – TalsiTā kā bijām sarunājuši tikties ar sen neredzētiem radiem Talsos, maršrutu turpinājām šajā virzienā. Jau pēc pieciem kilometriem atrodas mājdzīvnieku dārzs Abavas pagasta Kalnājos – noslēpts no pārliekas intereses, kas nozīmē to, ka vizīte iepriekš jāpiesaka. No Sabiles līdz Talsiem – tikai 24 kilometri. Talsu lielākais lepnums ir deviņi pakalni, kuru stāsts sniedzas līdz pat 9. gadsimtam un kurus, starp citu, rotā dažnedažādi dendroloģiski retumi, skulptūras, kultūrvēsturiskas ēkas un staltas baznīcas. Ekskursijai lielisku punktu pielika mūsu pašu sadziedāšanās Sauleskalna estrādē.
