«Tirdzniecības centrā «Laimdota» gaļas veikalā iegādājos gabaliņu desas, bet pārdevēja tai nenogrieza metāla aizdari! Kādēļ man jāmaksā par neēdamām lietām?» «Ziņām» vaicā kāda jelgavniece, kas ilgu laiku pati strādājusi tirdzniecībā un domā, ka par drātīm un diegiem nedrīkst prasīt naudu.
Kā pastāstīja Katoļu ielas gaļas veikala «Elhars» pārdevēja, dažus produktus tik tiešām realizējot ar visām metāla aizdarēm. Citādi desas iepakojums atvērtos, un tā vairs nebūtu uzglabājama pārtikas aprakstā noteikto termiņu. Tirgotavas pārstāve arī apgalvoja, ka neesot normatīvu, kas liegtu, piemēram, kūpinātu gaļu pārdot ar visu tīkliņu.Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvaldē «Ziņām» sacīja, ka dienesta inspektori kontrolē pārtikas nekaitīgumu, nevis tirdzniecību. Tas esot Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Taču speciālists zināja teikt, ka klienti maksā par produktu, nevis tā iepakojumu. Patlaban gan nekur neesot paredzēts, ka krāsainā metāla gredzeni pirms svēršanas un pārdošanas jānoņem. Citādi kā gan plauktos izvietot, piemēram, vārīto piena desu? Tas vairāk esot tirgotāju attieksmes jautājums pret pircējiem. Izrādot labo gribu, pārdevējs gaļai aptīto diegu vai desas aizdari var nogriezt.