Aizvadītās vasaras starptautiskajā festivālā Uzvaras parkā Jelgavā blakus smilšu skulptūrām tapa līdz šim vēl nebijis jaunums – kvēlojošās keramikas skulptūras. Tapa arī Pētera Martinsona darbs, kura nosaukumu viens no Latvijas slavenākajiem keramiķiem darba procesā nevēlējās atklāt.
«Es nemaz vēl nezinu, kas tas būs,» mākslinieks, pazīstams arī kā Vectēva lomas tēlotājs Aivara Freimaņa pēc Jaunsudrabiņa motīviem veidotajā kinofilmā «Puika», vēl vasarā vārdos bija visai skops. «Droši varu pateikt tikai to, ka tā būs ugunsskulptūra. Es neesmu uz lielu izstāstīšanu, tas gan nav aiz māņticības, bet apmēram tāpat, kā es izlaistu no vēl negatavas lietas visu spēku ārā.»
«Tāpēc arī cenšos neatbildēt uz jautājumu par saviem nākotnes plāniem,» vasaras sarunā turpināja keramiķis. «Izstāstot slikto, cilvēkam kļūst vieglāk. Savukārt izstāstot to, kas labi iecerēts, zūd nozīme pašu darbu realizēt līdz galam.»
Liktenis bija lēmis, ka Jelgavā tapušais «Sapņu vārnu patvērums» bija P.Martinsona pēdējais darbs – 2. augustā 82 gadu vecumā mākslinieks aizgāja mūžībā.
P.Martinsons ar apbrīnojamu jaudu, radošu aktivitāti un neatslābstošu intensitāti keramikā darbojās kopš 1963. gada. Savā nozarē viņš sasniedza tik daudz kā reti kurš no Latvijas māksliniekiem. Viņa veikuma kvalitāti apliecina daudzās starptautiskās godalgas, plašā simpoziju un meistardarbnīcu ģeogrāfija, aktīvā piedalīšanās Starptautiskās keramikas akadēmijas darbā. Šogad P.Martinsons ievērojamu daļu darbu uzdāvināja Marka Rotko centram savā dzimtajā Daugavpilī.
Savukārt mākslinieka pēdējais šamota darbs «Sapņu vārnu patvērums» radis mājvietu mūsu pilsētā. Pašvaldības iestāde «Kultūra» 13.novembrī to svinīgi nodeva Jelgavas Mākslas skolai, kur tas tiks izstādīts pastāvīgā ekspozīcijā.
Foto: Agris Samcovs
