Valdība vienojusies no nākamā gada minimālo algu paaugstināt par
10 eiro, tādējādi tā sasniegs 380 eiro.
Iepriekš Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka
lēmumam necelt minimālo algu straujāk jeb par 37 eiro, kā to
piedāvāja labklājības ministrs Jānis Reirs (V), izšķiroša
bija vakardienas koalīcijas pārstāvju tikšanās ar Latvijas Darba
devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kameru. LDDK piekrita pakāpeniskai minimālās algas
celšanai, bet LTRK uzskata, ka strauji celt minimālo algu ir
bīstami biznesam, skaidroja premjers.
Šo iemeslu dēļ šodien koalīcijā tika panākta vienošanās, ka
minimālo algu varētu palielināt par desmit eiro. Premjers
akcentēja, ka būtiska ir izaugsme, produktivitāte, tāpēc ir
būtisks vidējās algas palielinājums.
Iepriekš izskanēja, ka minimālās algas palielinājums par desmit
eiro radīs papildu slogu daudzām valsts iestādēm, īpaši
kultūras un veselības jomā, un tas samazina pieejamo fiskālo
telpu. Premjers arī piebilda, ka nepieciešams strādāt, lai
pabeigtu iekšlietu sistēmas reformu, kam arī ir nepieciešams
finansējums.
Kā ziņots, Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas
paaugstināšana no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro pirms nodokļu
nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu
iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm
ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk.
Kā norāda LM, pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās
algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem
iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību. Kopš 1. jūlija
pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga
Baltijas valstu vidū, trešā zemākā ES. Tāpēc atbalsts
maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi, gan plānojot nākamā,
gan turpmāko gadu budžetus.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) neatbalsta
strauju minimālās algas paaugstināšanu.
