Uz
XX Jaunrades deju konkursa finālu nolemts virzīt četru mūspuses
horeogrāfu – Guntas Skujas, Sandras Kauranenas, Baibas Ķesteres
un Gunas Trukšānes – dejas, informē Latvijas Nacionālais
kultūras centrs.
Konkursā horeogrāfi
piedāvā jaunas dejas divās kategorijās – latviešu tautas deju
un rotaļdeju apdares un latviešu skatuviskās dejas, kuras
veidotas, izmantojot folkloras horeogrāfisko un muzikālo materiālu
vai tā elementus. Dejas izpilda horeogrāfu izvēlēti kolektīvi.
Žūrija atzinīgi
novērtējusi Tautas deju ansambļa (TDA) «Kalve» vadītājas
G.Skujas deju «Gričeniks» («Griķītis»), divas TDA «Diždancis»
repetitores Sandras Kauranenas horeogrāfijas – «Trejdeviņus
ziedus plūcu» un «Dod, Māriņ, bērniņam» –, TDA «Lielupe»
deju pedagoģes B.Ķesteres «Dižas ceļa dalītājas», kā arī
bērnu un jauniešu deju kolektīva «Vēja
zirdziņš» repetitores Gunas Trukšānes trīs dejas – «Svētki
gāja», «Aug magonīte» un «Vircavas anglēze».
Jaunrades konkursa
pirmajā kārtā Slampes Kultūras pilī piedalījās 27 horeogrāfi
(tostarp G.Skuja, S.Kauranena un B.Ķestere)
ar 55 dejām, ko izpildīja 34 deju kolektīvi. Žūrija uz deju
konkursa finālu izvirzīja 23 horeogrāfijas. Savukārt
konkursa pirmajā kārtā Viesītes Kultūras pilī piedalījās 11
deju autori (viņu vidū arī G.Trukšāne) ar 23 dejām, tās
izpildīja 14 deju kolektīvi. Žūrija tālāk virzīja 12
horeogrāfijas. Kopumā no pirmās kārtas Slampē, Viesītē un Ogrē
finālam virzītas 45 dejas.
Konkursa pirmo kārtu
vērtēja Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja horeogrāfe
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesore
Rita Spalva, Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja horeogrāfe
Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāja Ingrīda Edīte
Saulīte, teātra horeogrāfs Alberts Kivlenieks un Dziesmu un deju
svētku virsvadītājs horeogrāfs Tautas deju ansambļa «Teiksma»
mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis.
«Jaunrades deju
konkursi ir labs atskaites punkts, lai iezīmētu situāciju skatuves
deju attīstībā, konstatētu deju veidošanas paņēmienus un
izteiksmes līdzekļus. Cik daudz pagātnes mantojuma tiks saglabāts,
cik pārveidots un attīstīts tālāk – tas būs atkarīgs no
horeogrāfu radošā talanta un izpratnes. Ko no tā atzīsim par
paturamu un kopjamu, ko par svešu un atmetamu? Radoši konkursi ir
tie notikumi, kas vienmēr ir nonākuši vārdu krustugunīs. Nekad
nav trūcis diskusiju, strīdu un kašķēšanos kuluāros,» par
konkursu stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas
eksperte Maruta Alpa. «Nozarē ir nostabilizējušies pieredzes
bagāti deju horeogrāfi, un ir ienākuši jauni spēki, kas vēlas
strādāt radoši. Jautājums – vai viņus kritizēt un pelt vai
diskutēt un dalīties pieredzē,» tā M.Alpa.
Konkursa fināls
notiks 28. janvārī Valmieras Kultūras centrā.
XX Jaunrades deju
konkursu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar
Ogres novada domi, Tukuma novada domi, Jēkabpils novada domi un
Valmieras pašvaldības iestādi «Valmieras Kultūras centrs».
Konkursu atbalsta «Swedbank» un SIA «Circle K Latvia».
Foto: Roberts Ķesteris
