Uz lekciju «Valstsvīrs,
diplomāts, jurists Fridrihs Vesmanis (1875–1941)» pirmdien, 3. oktobrī, pulksten
11.10 un 13.30 Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā aicina
ģeogrāfijas doktore Ieva Markausa, informē muzeja direktores
vietniece Marija Kaupere.
Fridriha
Vesmaņa mūžs nesaraujami saistīts ar Latvijas attīstību,
teikts mājas lapā rundale.lv.
F.Vesmanis
dzimis
1875. gada 2. aprīlī Rundāles pagasta «Kraukļos» zemnieku Kārļa
un Elīzabete ģimenē. Viņš bijis ģimnāzists,
students, jaunstrāvnieks, politiskais emigrants, cietumnieks,
trimdinieks, advokāta palīgs, zvērināts advokāts, Jelgavas
apgabaltiesas loceklis, Jelgavas pilsētas galva, Latviešu Bēgļu
apgādāšanas centrālkomitejas loceklis, Tautas Padomes loceklis,
Satversmes sapulces loceklis, senators, Agrārlietu komisijas
priekšsēdētāja biedrs, Centrālās zemes ierīcības komisijas
priekšsēdētāja biedrs, Pirmā Saeimas deputāts, Saeimas
priekšsēdētājs, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais ministrs
pie Viņa Majestātes Lielbritānijas karaļa. 1926. gada 16.
novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu II šķiras ordeni, ar
Ministru kabineta 1937. gada 28. oktobra lēmumu ieskaitīts Goda
tiesnešos. F.Vesmaņa dzīves ceļš noslēdzās 1941. gada 7.
decembrī Usoļlagā. Viņa sievas Bertas dzīve aprāvās ceļā uz
izsūtījuma vietu, viņa mira Jēkabpilī 16. jūnijā.
Vesmaņu
uzvārdam turpinājuma nav. Fridriha brālis Kārlis 1906. gadā
emigrēja uz Ameriku, atgriezās 1912. gadā, saimniekoja «Kraukļos»,
apprecējās, sagaidīja piedzimstam dēlu Viktoru, krita pie Rīgas
1917. gada augustā, kapa vieta nav zināma. Viņa dēls Viktors
1944. gadā tika iesaukts leģionā un krita 1945. gadā pie Tornas,
viņa vārds iegravēts Lestenes brāļu kapu sienā. F.Vesmaņa un viņa
sievas Bertas piemiņu glabā viņa brāļa un māsu un audžudēla
pēcteči Latvijā, Kanādā un Austrālijā.
Foto rundale.lv
