Pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019. gada budžeta plāna projektu.
Valsts budžeta ieņēmumi 2019. gadā plānoti 9,178 miljardu eiro apmērā,
kas ir par 217 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā, savukārt valsts
budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96
miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā.
Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei divu procentu apmērā no
iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības
reformai – 154 miljonu eiro apmērā –, kopumā nodrošinot finansējumu
veselībai vairāk nekā miljarda eiro apmērā.
Tāpat budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts
finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti
papildu līdzekļi pensijām desmit miljonu eiro apmērā 2019. gadā, kā arī
pieaugums turpmākajos gados.
2019. gadā autoceļiem paredzēts nacionālais finansējums 236,1 miljona
apmērā, kā arī ES fondu finansējums. Budžetā vidējā
termiņā ir ieplānots pedagogu minimālās darba algas likmes pieaugums,
kas sākts no 2018. gada 1. septembra, ar finansiālo ietekmi 17 miljonu
eiro apmērā 2019. gadā.
FM atzina, ka budžeta plāna projekts ietver ne tikai valsts budžetu, bet arī pašvaldības un daudzas valsts kapitālsabiedrības.
Pašvaldībām tiek nodrošinātas iespējas saņemt aizņēmumus no valsts
budžeta investīciju projektu īstenošanai ar vēsturiski zemākajām
procentu likmēm. Pašvaldībām gan 2019. gadā, gan vidējā termiņā ir
nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6 procentu apmērā no
kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, kas nodrošina būtisku ieņēmumu
pieaugumu vidējā termiņā.
Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2018. gada apstiprinātā tvēruma
ietvaros rasts finansējums nozaru ministriju neatliekamajiem pasākumiem
51,4 miljonu eiro apmērā. FM piebilda, ka sāktie pasākumi informācijas
un komunikācijas tehnoloģiju un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā
dos lielāku efektu vidējā termiņā.
Budžeta plāns paredz arī fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no
IKP jeb 31 miljona eiro apmērā. Vispārējās valdības deficītu plānots
samazināt līdz 0,7% no IKP, un tas nodrošina atbilstību Latvijas
fiskālās disciplīnas noteikumiem. Valsts parāds plānots 38,5% apmērā no
IKP. Vidēji eirozonā šis rādītājs ir 84,1%.
Atbilstoši FM prognozēm, Latvijas IKP šogad pieaugs par 4,2%, kas ir
par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā tika plānots gada sākumā. Straujāku
ekonomikas pieaugumu 2018.gadā kopumā, pēc ministrijā skaidrotā,
veicinājusi straujā izaugsme šā gada pirmajā pusē, ko lielā mērā noteica
straujāka investīciju izaugsme, kā arī eksporta pieaugums.
FM atzīmēja, ka turpmāk investīciju pieaugums kļūs mērenāks un arī
kopējie ekonomikas izaugsmes tempi 2019.-2021.gadā būs lēnāki,
stabilizējoties 3% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.
Gada vidējo inflāciju 2018.gadā un 2019.gadā ministrija prognozē 2,5%
līmenī, kas salīdzinot ar gada sākumā prognozēto, ir par 0,3
procentpunktiem mazāka.
Pēc ministrijā vēstītā, līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi nedaudz
straujāks būs arī bezdarba līmeņa kritums. 2018.gadā vidējais bezdarba
līmenis lēsts 7,7% apmērā, bet 2019.gadā – 7,4% apmērā, kas ir par 0,3
procentpunktiem mazāk, nekā iepriekšējās prognozēs. Attiecīgi
tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits augs straujāk, 2018.gadā
palielinoties par 1,2% un 2019.gadā par 0,1%.
Nedaudz straujāks 2018.gadā būs arī vidējās darba samaksas pieaugums –
par 8,3%, mēneša vidējai bruto darba samaksai 2018.gadā sasniedzot 1003
eiro. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, darba samaksas prognoze
2018.gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem.
Ņemot vērā 2018.gada septembrī aktualizēto makroekonomiskās
attīstības scenāriju, kā arī budžeta izpildi šā gada astoņos mēnešos,
pēc FM vērtējuma, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā būs
0,8% no IKP, kas ir mazāks nekā likumā “Par vidējā termiņa budžeta
ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” noteiktais pieļaujamais vispārējās
valdības budžeta deficīts jeb 1% no IKP, un mazāks nekā tika prognozēts
iepriekš, proti, 0,9% no IKP.
FM skaidroja, ka mazāku budžeta deficītu pamatā nosaka lielāki
nodokļu ieņēmumi, nekā plānots. Lielākā plāna pārpilde vērojama uzņēmumu
ienākuma nodokļa ieņēmumos, kas skaidrojama ar iemaksu straujāku kāpumu
pēc deklarāciju datiem par 2017.gada rezultātiem. Laba izpilde bija arī
akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jo tika pārsniegts plāns alkoholiskajiem
dzērieniem un alum, ko ietekmēja šo apritei nodoto preču apmēra
pieaugums.
“Sagatavojot prognozi 2019.gadam, tika ņemts vērā aktualizētais
makroekonomiskās attīstības scenārijs, kā arī faktiskā budžeta izpilde
2018.gada astoņos mēnešos. Salīdzinot ar iepriekš prognozēto, 2019.gadā
tiek prognozēti lielāki nodokļu ieņēmumi, piemēram, akcīzes nodoklim un
iedzīvotāju ienākuma nodoklim. 2019.gadā tiek sagaidīti lielāki
iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par izmaksātajām dividendēm no
uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas,” atzina FM.
Latvija 2019.gada budžeta projektu iesniegs Eiropas Komisijai un
Eirogrupai atzinuma sagatavošanai. Atšķirībā no citiem gadiem, kad šajā
laikā valdībā ir sagatavots arī valsts budžets, šoreiz tiks iesniegts
budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas, tas ir, tas ietvers
prognozētos ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst pēdējām
makroekonomiskajām prognozēm un visiem lēmumiem, kas pieņemti līdz
septembra beigām.
Eiropas Komisija vērtējumu par Latvijas 2019. gada budžeta plānu sniegs līdz šā gada novembra beigām.
Foto: pixabay.com
