Dobeles rajona tiesa šodien nolēma atbrīvot no kriminālatbildības Induli Stulpiņu, kurš bija apsūdzēts medību biedra, Jelgavas rajona padomes Attīstības departamenta direktora Jāņa Krūklīša nonāvēšanā aiz neuzmanības, taču saistībā ar ieroča lietošanas un medību noteikumu neievērošanu I.Stulpiņam paredzama administratīvā atbildība.
Dobeles rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Dzidra Pričina informē, ka saistībā ar izlīgumu starp apsūdzēto un cietušajiem tiesa 19.novembrī nolēma izbeigt kriminālprocesu pret I.Stulpiņu pēc Krimināllikuma 123.panta 2.daļas – par nonāvēšanu aiz neuzmanības, ja nonāvēšana izdarīta, rīkojoties ar šaujamieroci.Materiālus par I.Stulpiņa pieļautajiem medību noteikumu pārkāpumiem tiesa nosūtīs Zemgales Virsmežniecībai, kas šo gadījumu skatīs administratīvā pārkāpuma kontekstā. Lietu izskatīja tiesnese Ērika Gulbe, tiesas nolēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.Dobeles rajona prokuratūras prokurore Alda Bite informē, ka, uzklausījusi tiesas sēdē cietušo puses pārstāvi un arī apsūdzēto, kā arī ņemot vērā viņu izlīgumu, prokuratūra neplāno pārsūdzēt tiesas nolēmumu.Stulpiņš atbrīvots no kriminālatbildības, taču šai lietā Virsmežniecība vēl skatīs viņa administratīvo atbildību, kā rezultātā, ļoti iespējams, viņš zaudēs arī ieroča atļauju un medību licenci, komentējot lietas turpmāko virzību, skaidroja prokurore. Viņa piebilda, ka apsūdzētā nožēla tiesas zālē atstāja iespaidu, ka viņš jūtas tik nelaimīgs, ka medībās savā mūžā vairs nekad negribēs doties.Kā ziņots iepriekš, šā gada 28.februāra vakarā mežā, Dobeles rajonā pie Auces, medību laikā notika nelaimes gadījums, kurā dzīvību zaudēja J.Krūklītis. Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas priekšniece Sintija Virse «Ziņas» iepriekš informēja, ka, pēc sākotnējās informācijas, medību laikā, neuzmanīgi izlādējot bisi, J.Krūklīti nonāvējis medību biedrs. Izmeklēšanu veica Dobeles rajona policijas pārvalde.Šajā krimināllietā apsūdzētais Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) direktora vietnieks ēku ekspluatācijas jautājumos I.Stulpiņš bija J.Krūklīša draugs un medību biedrs. Tā kā iepriekš aizdomās turamais bija atzinis savu vainu negadījumā, viņam bija piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.Krūklītis dzimis 1941.gadā, dzīvojis Jelgavā, 1962.gadā beidzis Mālpils Hidromeliorācijas tehnikumu, 1970.gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Hidromeliorācijas fakultāti. Krūklītis bijis LLA Saimniecības lietu prorektors, kura tiešā vadībā tika veikts liels darbs Hidromeliorācijas jaunā mācību un laboratoriju korpusa celtniecības lietu kārtošanā un organizēšanā, un būvniecībā.Pēdējā laikā viņš strādāja Jelgavas rajona padomes Attīstības departamentā par direktoru, kā arī bija Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks.Ar savu ilggadējo medību pieredzi Krūklītis bieži bija medību vadītājs. 7.martā no Jelgavas Sv.Annas baznīcas viņu izvadīja pēdējā gaitā uz Jelgavas Meža kapiem.Saskaņā ar iepriekš pausto informāciju 28.februārī, ap pulksten 21.30, beidzot medības Dobeles rajonā, kādā Auces medību iecirknī viens no medniekiem, izlādējot ieroci, acīmredzot, neievēroja noteikumus, jo ieroci bija pavērsis pret transportlīdzekli, kurā sēdēja Jānis Krūklītis. Ieroča izlādes brīdī tas izšāva, nogalinot biedru.Pēc negadījuma speciālistu vidū raisījās diskusijas par šādu traģēdiju iemesliem. «Es nespēju saprast vienu – kā cilvēks varēja nokāpt no torņa ar pielādētu ieroci. Iespējams, pēc medījuma veiksmīgas nogāšanas var pārņemt eiforija un viņš aizmirst par visu iespējamo, tomēr cita vārda kā bezatbildība, lai raksturotu šo situāciju, nav,» savu viedokli «Ziņām» iepriekš pauda Zemgales virsmežniecības vecākais inspektors juridiskajos jautājumos Māris Vaitekūns.«Traģēdija pie Lielauces notika ar vītņstobra ieroci, kuram ir aptvere, tādēļ nejauši lode stobrā nonākt nevarēja – to iespējams izdarīt tikai, pārvelkot aizslēgu. No pieredzes saku, ka ierocis jāpārbauda vairākas reizes, lieka nodrošināšanās par sliktu nenāks,» skaidroja mežniecības darbinieks.
