Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos neuzmanīgas smēķēšanas izraisītos ugunsgrēkos bojā gājuši 24 cilvēki un cietuši 50 cilvēki, kas ir trešā daļa no visiem šogad ugunsgrēkos bojā gājušajiem un cietušajiem cilvēkiem, savukārt 2010. gadā kopumā bojā gājuši 48 cilvēki un cietuši 56 cilvēki.
Šogad jau 731 ugunsgrēkam iespējamais izcelšanās iemesls ir tieši neuzmanīga smēķēšana, kas ir 13,18% no visiem šogad reģistrētajiem ugunsgrēkiem. 2010.gadā 1096 ugunsgrēku iespējamais iemesls bija neuzmanīga smēķēšana, kas ir 13,5% no visiem reģistrētajiem ugunsgrēkiem. Neuzmanīgas smēķēšanas izraisītiem ugunsgrēkiem, kuros ir cietušie vai bojāgājušie, visbiežāk ir viens scenārijs – cilvēks alkohola reibumā smēķē dīvānā vai gultā, aizmieg un nepamana, ka gruzdošā cigarete ir nokritusi uz mēbeles vai iekritusi kādās drēbēs, izraisot ugunsgrēku. Šāda veida ugunsgrēkiem parasti ir ļoti neliela degšanas platība, bet gruzdēšanas rezultātā radies piedūmojums ir pietiekams, lai cilvēks aizietu bojā. VUGD norāda, ka glābēji katru dienu dzēš nevērīgi nomestas nenodzēstas cigaretes izraisītus ugunsgrēkus, kuros deg atkritumu urnas, sausā zāle un uz balkoniem novietotās sadzīves mantas. Ja ugunsgrēks netiek savlaicīgi pamanīts, tad neuzmanīgas smēķēšana izraisa daudz nopietnākas sekas – deg ne tikai dīvāni, bet arī dzīvokļi, šķūņi un mājas. Piemēram, šogad februārī Nīcas novada Bernātos dega dzīvojamā māja 120 kvadrātmetru platībā un iespējamais ugunsgrēka iemesls bija tieši neuzmanīga smēķēšana. VUGD atgādina, ka neuzmanīgi smēķētāji nodara kaitējumu ne tikai paši sev, bet apdraud arī savu kaimiņu un apkārtējo iedzīvotāju dzīvību, veselību un īpašumu. Aizvadītajā gadā reģistrēts ugunsgrēks, kura iemesls bija viena smēķētāja neuzmanība, un tajā bojā gāja pieci cilvēki.
