Lai novērstu gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs, Saeima vakar konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā «Par valsts pensijām», «Ziņas» informēja Saeimas preses dienestā.
Projekts paredz pensijas kapitālu saglabāt līdzšinējā apmērā, pensijas kapitāla aktualizācijai nepiemērojot ekonomiskās lejupslīdes ietekmē sarukušo apdrošināšanas iemaksu algu indeksu.
Pēc Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikuma Saeima nolēma likumprojektam piešķirt steidzamību, un galīgajā lasījumā to plānots izskatīt jau 11. jūnija sēdē.
«Pārdzīvotie «treknie gadi» un tiem sekojošā smagā ekonomiskā krīze parādīja, ka pensiju kapitāla aprēķināšanas sistēma nav bijusi līdz galam pārdomāta. Savā ziņā tā bija kā loterija, jo pensiju būtiski ietekmēja ne tikai paša cilvēka veiktās sociālās iemaksas, bet arī aktuālā ekonomiskā situācija brīdī, kad personas dodas pensijā. Labajos gados, augot algu līmenim un nodarbināto skaitam, būtiski palielinājās arī jaunpiešķiramās pensijas, lai gan tas īsti nebija pensionāru pašu nopelns. Savukārt krīzes ietekmē apdrošināšanas algu iemaksu indeksi strauji samazinājās, negatīvi ietekmējot pensijas kapitāla apmēru daudziem cilvēkiem,» skaidro Saeimas deputāte Aija Barča, piebilstot, ka nepieciešama sabalansētāka pieeja.
Likumprojekts paredz ierobežot indivīdu uzkrātā pensijas kapitāla jeb uzkrāto sociālo iemaksu svārstības, nesamazinot piešķiramās pensijas apmēru gados, kad apdrošināšanas iemaksu algu indekss ir mazāks par 1. Šādā situācijā pensiju kapitāla aktualizācijai tiks piemērots indekss 1, tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs. Vienlaikus likumā iestrādāts mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados.
Grozījumi paredz arī pilnveidot invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību, mainoties invaliditātes grupai. Izmaiņas paredz I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķina formulā ietvert lielākus koeficientus, un pensijas apmērs pārrēķina rezultātā varēs pieaugt straujāk. Pašreizējā formula ļauj pensiju palielināt ne vairāk kā par 10 procentiem. Kā norādījusi Satversmes tiesa, lai arī personas, kurām mainās invaliditātes grupa, atrodas salīdzināmos apstākļos ar personām, kurām invaliditāte tiek noteikta pirmreizēji, piešķirtās pensijas apmērs abos gadījumos var būt nesamērīgi atšķirīgs.
Likumprojekts paredz pagarināt vecuma pensijas izmaksu saglabātajā invaliditātes pensijas apmērā gadījumos, kad invaliditātes pārtraukuma laiks nav lielāks par četriem mēnešiem. Patlaban vecuma pensiju izmaksu iepriekšējā apmērā turpina, ja invaliditātes pārtraukums nav ilgāks par mēnesi. Taču praksē ir gadījumi, kad persona nepagūst veikt invaliditātes ekspertīzi un pagarināt invaliditātes termiņu mēneša laikā, un nav tiesiska pamata pensiju saglabāt iepriekšējā apmērā.
