«Jautājumi pilsētas viesiem ir,» saka Jelgavas Reģionālā tūrisma centra vadītāja Anda Iljina. Jelgava ir viena no tām pilsētām Latvijā, kur pēdas atstājis uz liektām līnijām, asimetriju un kūkas krēma virskārtas cienīgu fasāžu kārais arhitektūras virziens. Zemgales prospekts un Akadēmijas iela nav pēdējais neparastā arhitektūras stila bastions pilsētā – dažas pērles no karu sarautajām krellēm izbirušas Raiņa ielas apkaimē un citur.
Ar jūgendstila piemēriem Jelgavā jābūt uzmanīgiem – ne viss, kas var izskatīties pēc šī stila, ir tam piekritīgs, aizrāda Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Elita Grosmane. Piemēram, starp Zemgales prospekta jūgendstila namiem slejas savulaik ar lepnu kupolu apveltītais krievu rūpnieka Ņesterova nams, kas maldīgi tiek piesaukts, runājot par jūgendstilu Jelgavā. Tas vien, ka tā celšanas laiks sakrīt ar jūgendstila īso un straujo uzplaukumu, neko nenozīmē, piebilst vēsturniece. Tomēr Ņesterova namu ar jūgendstilu vieno kas vairāk – tās arhitekts ir viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem Konstantīns Pēkšēns, kurš ir arī galvaspilsētas skaistāko jūgenda namu autors, vienā no tiem – Alberta ielā 12iekārtojies Rīgas Jūgendstila centrs.
«Kopumā ēka vairāk atbilst 19. gadsimta historismam, un, lai gan Pēkšēns vēlāk pievērsies arī jūgendstilam, nebūtu lietderīgi to uzskatīt par ap 1900. gadu starptautiski izplatītā stila piemēru. Visticamāk, jūgendstila pazīmes Jelgavā ienāca tikai ap 1910. gadu,» pamato Elita Grosmane. «Pat ne uz to pusi. Tipiska neorenesanse,» aplūkojot namu, secina Latvijas jūgendstila guru profesors Jānis Krastiņš.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 13. jūnija, «Zemgales Ziņās». Foto: Agris Samcovs
