Tuvojoties Valentīna dienai, portāls www.muzikabiznesam.lv sadarbībā ar ziņu portālu tvnet.lv un reģionālo laikrakstu portāliem aicināja noteikt, kuru pašmāju autoru dziesmu par mīlestību latviešu klausītāji atzīst par visromantiskāko. Balsojumā, kurā piedalījās vairāk nekā 2000 cilvēku, par iecientītāko mīlestības dziesmu atzīta Ainara Mielava «Tu saviļņoji mani» (autori – A.Mielavs, G.Sola), informē muzikabiznesam.lv komunikācijas konsultante Linda Anaite.
Iecienītāko mīlestības dziesmu trijniekā ierindojās arī «Prāta vētra» ar «Spogulīt, spogulīt» (autori R.Kaupers, K.Roga, M. Mihelsons, G.Mauševics, A.Hofmanis), un, kas pārsteidzoši, arī savulaik populārās grupas «Čikāgas piecīši» dziesma «Mūsu mīlestība» (autori A.Legzdiņš, A.Birkens), kas ar romantiku asociējas vecāka gadagājuma iedzīvotājiem. A.Mielava dziesmu par sev tuvāko un romantiskāko atzina Zemgales iedzīvotāji – laikraksta «Zemgales Ziņas» portālā www.zz.lv par to nobalsoja 22% cilvēku. «Ventas Balss» portālā par dziesmu «Tu saviļņoji mani» balsoja 14% aptaujas dalībnieku, ierindojot to trešajā vietā pēc «Prāta vētras» «Spogulīt, spogulīt» (18 %) un Zanes Dombrovskas «Ja tu man esi» (autori Z.Liepiņš, A.Manfelde) (16%). Laikraksta «Rēzeknes Vēstis» lasītāji priekšroku deva grupas «Čikāgas piecīši» dziesmai (29% balsu), «Tu saviļņoji mani» atstājot otrajā vietā (27% balsu). Bet vissīvākā cīņa notika vidzemnieku balsojumā. Laikraksta «Liesma» portāla lasītāji A. Mielava un «Čikāgas piecīšu» dziesmas atzina par vienlīdz populārām un atdeva tām vienādu skaitu – 22% balsu. Savukārt tvnet.lv lasītāji priekšroku deva «Prāta vētras» «Spogulīt, spogulīt», par ko nobalsoja 27% aptaujas dalībnieku. Par A.Mielava dziesmu savu balsi atdeva 19% portāla lasītāji.Portāla zz.lv aptaujā , kurā piedalījās 267 portāla lietotāji, par populārāko, kā minēts, kļuva Ainara Mielava dziesma, «Tu saviļņoji mani», ļoti tuvu tai otrajā vietā bija «Prāta vētras» «Spogulīt, spogulīt», bet trešā populārākā zz.lv lietotāju dziesma bijusi Zanes Dombrovskas izpildītā «Ja tu man esi» (autori – Z.Liepiņš, A.Manfelde). Jāpiebilst, ka pēc balsojumu skaita, otrā populārākā pozīcija zz.lv bija sarakstā nenosauktai dziesmai.«Mīlas dziesmas kā jūtu izpausmes veids bijušas populāras gandrīz visās kultūrās. Antīkajā pasaulē gandrīz visa lirika tika izdziedāta. Pirmās rakstītās mīlas dziesmas tiek saistītas ar Seno Ēģipti un Divupi. Senajā Romā mīlas dziesmas vairāk saistītas ar erotiku. Savukārt attiecībā uz moderno mīlas romanci, tiek uzskatīts, ka to ieviesuši viduslaiku klejojošie dziesminieki – trubadūri -, kuri mīlas dziesmas dziedāja viduslaikiem raksturīgo mūzikas instrumentu psaltērijas, monohorda, ģitāras, lautas pavadījumā,» apraksta L.Anaite.Romantiskās dziesmas ir īpaši liriskas, ar palēninātu tempu, piemērotas lēnai dejai. Tās izvēlas atskaņot gan kāzās pirmajam valsim, gan baudot romantiskas vakariņas. Romantiskās mūzikas lielo ietekmi uz cilvēku sajūtām plaši izmanto arī biznesā, atskaņojot to radio, televīzijā, kafejnīcās, restorānos, viesnīcās un veikalos, lai radītu atbilstošu atmosfēru, atgādina aptaujas rīkotāji.Zz.lv jau ziņoja, ka nedēļas nogalē portāls zz.lv pievienojās šai iniciatīvai, un lietotāju izvēlei tika piedāvātas citu aptauju un topu līderes:• Apvij rokas (I.Kalniņš, L.Līvena, izpilda «Turaidas Roze»)• Ar mīlestības pinekļiem (I.Vīgners, J.Peters, izp. Ingus Pētersons)• Baltā dziesma (R.Pauls, G.Račs, izp. Gunārs Kalniņš)• Ja tu man esi (Z.Liepiņš, A.Manfelde, izp. Zane Dombrovska)• Ķiršu lietus (Z.Liepiņš, A. Krūklis, izp. Nora Bumbiere)• Mūsu mīlestība (A.Legzdiņš, A.Birkens, izp. «Čikāgas piecīši»)• Par rozēm (A.Voitišķis, I.Dikenss, izp. «Jumprava»)• Spogulīt, spogulīt (R. Kaupers, K. Roga, M. Mihelsons, G. Mauševics, A. Hofmanis, izp. «Prāta vētra»)• Tu saviļņoji mani (A.Mielavs, G.Sola, izp. Ainars Mielavs)L.Anaite atgādina, ka «pasaules klasisko mīlestības dziesmu saraksta augšgalā atrodas tādu izcilu mūziķu kā Elvisa Preslija, Pola Makartnija, Eltona Džona, Erika Kleptona, Braiena Adamsa un daudzu citu rakstītās un izpildītās dziesmas. Arī latviešu autori sacerējuši daudz lirisku mīlas dziesmu, no kurām daudzas iemantojušas plašu popularitāti un kļuvušas par ikviena romantiska pasākuma – gan publiska, gan privāta – neatņemamu daļu.»Lai atspoguļotu mūzikas nozīmi dažādās uzņēmējdarbības jomās, mūzikas industrijas pārstāvji ir izveidojuši informatīvu mājas lapu www.muzikabiznesam.lv. Mājas lapā vienkopus ir publiskoti dažādi fakti, skaidrojumi un pētījumu rezultāti par veiksmīgas mūzikas izvēli un izmantošanu dažādās uzņēmējdarbības jomās: kafejnīcās, viesnīcās, veikalos, deju klubos, sporta klubos, izstādēs un gadatirgos, koncertos, sporta pasākumos, klientu apkalpošanas vietās, skaistumkopšanas salonos, birojos un darba vietās.Mūzikas izmantošana ir viens no vienkāršākajiem un salīdzinoši lētākajiem mārketinga veidiem, jo bez lielām investīcijām ļauj radīt atbilstošu atmosfēru gan kafejnīcā un veikalā, gan sporta klubā un skaistumkopšanas salonā. Īpaši liela nozīme mūzikai ir svētku laikā, piemēram, Ziemassvētku un Līgo dziesmas jau sen ir viens no galvenajiem šo svētku īpašā noskaņojumu veidotājiem.Viens no www.muzikabiznesam.lv veidotājiem ir biedrība «Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība» (LaIPA), kas ir organizācija, kurā izpildītāji un fonogrammu producenti ir apvienojušies, lai kolektīvi administrētu savas tiesības – vienotos ar fonogrammu izmantotājiem par maksājamo atlīdzību, iekasētu, sadalītu un izmaksātu to tiesību īpašniekiem. LaIPA ir starptautiski atzīta organizācija, kas vienīgā Latvijā administrē pašmāju un ārzemju izpildītāju un producentu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par izmantoto mūziku.Latvijas autoru biedrība «Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus nolūkā realizēt autoru mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu, veidojot efektīvu sadarbību starp autoriem un darbu izmantotājiem, lai nodrošinātu darbu izmantotājiem ērtu iespēju likumīgi izmantot autordarbus un autoriem saņemt par to autoratlīdzību. AKKA/LAA pārstāv vairāk nekā četru tūkstošu Latvijas autoru un vairāk nekā četru miljonu ārvalstu autoru mantiskās tiesības.
