Reģionālās politikas pamatnostādņu īstenošanai jaunizveidotajām
pašvaldībām no 2021.-2027.gadam būs pieejami 1,88 miljardi eiro, tostarp vismaz
miljards Eiropas Savienības fondu investīciju, teikts Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā.
Likumprojektu
valdība atbalstīja 15.oktobrī un tas paredz no 119 pašvaldībām izveidot 39
vietvaras.
Likumprojekta
anotācijā VARAM skaidro, ka administratīvi teritoriālā reforma ir
priekšnoteikums, lai izveidotu pašvaldības ar tādu kapacitāti, kas varēs
nodrošināt virzību uz reģionālas attīstības atšķirību mazināšanu, atbilstoši
ministrijas izstrādātajiem Reģionālās politikas pamatnostādņu projektā
2021.-2027.gadam izvirzītajiem mērķiem un pasākumiem.
Kā iepriekš
informēja VARAM, reģionālās politikas galvenais mērķis ir reģionu potenciāla
attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo
konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus
apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai.
Būtiskākie jaunās
reģionālās politikas principi ir teritoriālā pieeja atbalsta sniegšanā,
tematiskā koncentrācija un viedu risinājumu principa piemērošana attīstības
plānošanā un projektu īstenošanā.
Atbalstu
paredzēts sniegt visiem plānošanas reģioniem un pašvaldībām, priekšroku un
lielāku atbalstu sniedzot reģioniem ar zemākiem attīstības rādītājiem, tādējādi
mazinot atšķirības starp reģioniem.
Atbalsts
paredzēts attīstības centriem, lauku teritorijām, Rīgas metropoles areālam,
Baltijas jūras piekrastei un Austrumu pierobežai, kas, atbilstoši Latvijas
Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam ir definētas kā reģionālās
attīstības mērķa teritorijas.
Viens no
galvenajiem pamatnostādņu virzieniem ir reģionālās ekonomikas attīstība. Tā
ietvaros paredzēts atbalsts pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanai, tai
skaitā nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai, uzņēmējiem iekārtu un
tehnoloģiju iegādei, kā arī plānošanas reģioniem reģionālo inovāciju un
zināšanu sistēmas izveidei.
Plānots
pilnveidot arī nodokļu politiku uzņēmējdarbības veikšanai reģionos, kā arī
mazināt pašvaldību radīto birokrātisko slogu uzņēmējiem. Bez tam, iecerēti
pasākumi cilvēkresursu piesaistei reģionos, kuru īstenošanai plānoti
ieguldījumi darba algu palielināšanā un mājokļu pieejamības darbaspēkam
nodrošināšanā.
Otrais
atbalstāmais virziens ir pakalpojumu efektivitātes uzlabošana atbilstoši
demogrāfiskajiem izaicinājumiem, paredzot atbalstu energoefektivitātes
paaugstināšanai pašvaldības pakalpojumu ēkās, pirmsskolas izglītības un bērnu
pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai.
Plānots arī
sniegt atbalstu ceļu tīkla infrastruktūras sakārtošanai un citiem alternatīviem
mobilitātes veidiem, kā arī tiks ieguldīts publiskās ārtelpas sakārtošanai.
Tāpat ir paredzēta plānošanas reģionu, pašvaldību administrācijas un citu
teritorijas attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes celšana, lai nodrošinātu
attīstībai un investīcijām labvēlīgu vidi un pašvaldību sniegto pakalpojumu
kvalitāti un efektivitāti.
Lai sasniegtu šos
mērķus, Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projektā ir
paredzēti pasākumi un atbalsta instrumenti uzņēmējdarbības vides un pakalpojumu
efektivitātes uzlabošanai reģionos.
Kopējais
pamatnostādnēs plānotais finansējuma apjoms ir 1 887 892 482 eiro, no
kuriem Eiropas Savienības fondu investīcijas plānotas 1 042 934 571 eiro
apmērā, teikts anotācijā.
“Līdz ar to
administratīvi teritoriālās reforma norisei ir plānots finansējums, gan
apvienošanās procesa veikšanai, gan atbalsts jauno novadu attīstībai,”
norāda ministrijā.
Kopumā reformas
īstenošanai trīs gadu laikā būs nepieciešami vairāk nekā deviņi miljoni eiro.
Šogad 500 000
eiro tērēti izbraukuma konsultācijām par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo
administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli ar pašvaldību deputātiem, reformas
zvanu centra darbībai, informatīvās kampaņas veikšanai, pētījumu un ekspertu
piesaistei teritoriālā modeļa izveidei un līdzdarbībai konsultācijās, kā arī
sabiedrības informēšanai.
Nākamgad reformai
paredzēts tērēt 1,11 miljonus eiro, no kuriem 226 028 eiro paredzēti
socioloģiskiem pētījumiem un ekspertu atzinumiem, novadu izveides rokasgrāmatas
izstrādei, informatīvai kampaņai un komunikācijai par reformu, kā arī reformas
koordinācijai.
Lielākā daļa –
892 500 eiro – nākamgad tiks tērēta novadu apvienošanās projektu izstrādei.
Finansējums būs
paredzēts esošo plānošanas dokumentu savstarpējai analīzei un integrācijai, lai
novērstu iespējamās pretrunas, atšķirības, kas būtu jāzina jaunajai novada
domei, kurai izstrādātie savstarpēji integrētie teritoriju attīstību plānošanas
dokumentu projekti būs jāizvērtē, jāievieš korekcijas un jāapstiprina.
Tikmēr 2021.gadā
reformas vajadzībām būs nepieciešami 8,20 miljoni eiro no valsts budžeta
naudas.
Lielākā daļa –
7,52 miljoni eiro – paredzēti kā vienreizējā dotācija jaunizveidotajām
pašvaldībām dažādu papildus izdevumu segšanai, piemēram, sociālās nodrošinājuma
paketes izmaksai, veidlapu, plāksnīšu nomaiņai un citiem izdevumiem.
Pašvaldībām,
kuras izveidosies apvienojoties vismaz trim novadiem, tiks izmaksāti 155 000
eiro, bet vietvarām, kuras izveidosies apvienojoties četriem un pieciem
novadiem – tiks piešķirti katrai pa 310 000 eiro.
Savukārt vietvarām,
kuras izveidos apvienojot vairāk nekā sešus novadus – katrai pienāksies 447 500
eiro.
Vienlaikus
ministrija neslēpj, ka pašvaldību izdevumu apmērs nav precīzi aprēķināms, jo
ietekme uz pašvaldību budžetiem būs atkarīga no pašvaldību pieņemtajiem
lēmumiem pēc 2021.gada 1.jūlija, kad darbu uzsāks jaunievēlētās pašvaldību
domes, jo vietvaru darba organizācija ir pašvaldību autonomā kompetencē
ietilpstošs jautājums.
Foto: pixabay.com
