Oktobra
sākums bija īpašs Lielplatones Tūrisma punkta vadītājai Ingūnai
Prankai. Izdevniecība “Jumava” laida klajā viņas romānu “Klusuma
kliedziens”. Tagad viņa ne tikai aktīvi organizē Leģendu nakts pasākumu,
kas 26. oktobrī norisināsies Lielplatones muižā, bet arī plāno nākamo
romānu.
– Kad uzsāki darbu pie “Klusuma kliedziena”?
Sāku
rakstīt 2015. gadā, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā mājās ar
jaunāko no maniem bērniem. Abi vecākie tajā gadā sāka iet dārziņā, un
es, palikusi mājās viena ar jaunāko, īsti nezināju, ko iesākt. Sēdēšana
bezdarbībā īsti nav manā gaumē.
Taču tas nav mans pirmais darbs. Jau
pamatskolas laikā sāku rakstīt dzejolīšus, bet vidusskolā man bija ļoti
jauka literatūras skolotāja, kurai pirmajai iedrošinājos parādīt kaut
ko no sava veikuma. Viņa mani ļoti salielīja un ieteica turpināt. Tā nu
es kādas trīs klades ar dzejoļiem pierakstīju. Pirms “Klusuma
kliedziena” uzrakstīju vēl vienu darbu, ko šur tur aizsūtīju, bet saņēmu
atbildes, ka to vajadzētu pielabot.
– Tas bija stāsts?
Arī
romāns. Garāks nekā “Klusuma kliedziens”. Kā jau teicu, man rekomendēja
to uzlabot, bet es nodomāju, ka neko mainīt negribu. Pēc tā nolēmu
uzrakstīt ko tādu, pie kā ir ļoti nopietni piestrādāts, un ķēros pie
“Klusuma kliedziena”. Par pirmo darbu man tika norādīts, ka tas ir par
romantisku un saldu, tāpēc izlēmu, ka jāuzraksta kaut kas kārtīgi
asiņains un skarbs. (Smejas.)
Foto: Agnese Leiburga un no personīgā albuma. Visu
interviju lasiet 17. oktobra “Zemgales Ziņās”
