Ceturtdienas rītā Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzeja fasādei tika piemērīts grieķu dzejnieka Homēra krūšutēls.To pēc arhitektes Liesmas Markovas iniciatīvas Academia Petrina ēkas kādreizējā rotājuma vietā muzejam gatavs dāvāt ģipša amata meistars, vācu restaurators Bernhards Gūtmanns.
«Der kā uzliets!» – par to 18. marta rīta pusē pārliecinājās Ģ.Eliasa muzeja darbinieki ar direktori Gitu Grasi priekšgalā, kad ģipša meistars B.Gūtmanns pašrocīgi ievietoja Homēra bisti vietā, kur tā atradusies līdz pat 1944. gada vasarai. Savulaik Academia Petrina (tagadējā Jelgavas muzeja) ēkas fasādes nišās bijušas četru antīkās pasaules dižgaru krūšutēli. Ēku 1952.gadā atjaunojot, fasādes nišas savus rotājumus neatguva.No pirmskara laika atrodami vien attēlos fiksēti Academia Petrina ēkas kopskati, nav fasādes sīka fotodokumentējuma, pēc kura būtu iespējams nekļūdīgi noteikt, tieši kuri senatnes domātāji (tie simbolizē Pētera akadēmijā kādreiz apgūstamās pamatdisciplīnas) atainoti. Arī rakstiskās liecības ļauj tikai izdarīt pieņēmumus.Secinājumi iekļauti SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa» arhitektes Liesmas Markovas izstrādātajā muzeja restaurācijas un rekonstrukcijas projektā. Izvirzīta hipotēze, ka otrajā stāvā pa kreisi atradies Cicerons (retorika), pa labi – Tits Līvijs (vēsture), bet par 80 procentiem varot apgalvot, ka pirmajā stāvā pa labi bijis Aristotelis (filozofija). Visdrošākie speciālisti ir par pirmā stāva kreisās nišas «iemītnieku» – tas ir Homērs, kas simbolizējis literatūru.Iespējamo Jelgavas Homēra bistes «līdzinieku» kādā Vācijas muzejā nesen ieraudzījis Ģ.Eliasa Jelgavas muzeja mākslinieks Mārcis Stumbris, drīz īsto kopiju Mākslas muzejā (Kunstmuseum) Berlīnē sameklējusi arhitekte L.Markova. Strādājot pie Rīgas biržas ēkas restaurācijas projekta, L.Markova sastapusi vācu restauratoru Bernhardu Gūtmannu, kurā, kā izrādās, ir Berlīnes muzejā redzētā Homēra ģipša atlējuma autors. Meistars, uzzinājis par vēlmi atjaunot Jelgavas Pētera akadēmijas vēsturisko fasādi, laipni piedāvāja savu darinājumu uzdāvināt Jelgavai.Ceturtdien Homēra krūšutēls rotāja Jelgavas muzeja ēku tikai dažas minūtes, «uz palikšanu» to paredzēts novietot vasaras sākumā. Vai un kad Homēram pievienosies arī pārējie trīs senatnes domātāji, lielā mērā atkarīgs arī no finanšu iespējām, proti, muzeja labvēļiem, «Ziņām» atklāja Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.
