Šogad aprit Minhauzena stāstu latviskā izdevuma 140 gadi. Tam par godu Minhauzena muzejs, kas atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntes muižā, sadarbībā ar Limbažu bērnu bibliotēku, šodien bibliotēkā Limbažos rīko šim notikumam veltītu pasākumu «Minhauzena fantastisko stāstu pasaulē».
Pirmo reizi tos latviski 1870.gadā izdeva izdevniecība «Stefenhāgens un dēli» Jelgavā ar nosaukumu «Barona Minhauzena brīnišķīgie un jocīgie trāpījumi, ko tas piedzīvojis reisodams pa ūdeni, zemi un gaisu. Vāciski stāstīti no viņa paša mutes, bet latviski gaismā laisti no Fr. Mekona. Pušķoti ar 16 bildēm». Līdz mūsdienām varam saskaitīt ap 20 izdevumu latviešu valodā, vēsta Minhauzena muzeja direktore Irīna Noriņa.Daudziem cilvēkiem, izdzirdot vārdu Minhauzens, rodas asociācijas, saistītas ar melošanu, fantazēšanu, fantastisku stāstu varoni. Mazāk zināms fakts, ka patiesībā ir divi Minhauzeni. Viens ir reāla, vēsturiska personība – H.K.F. fon Minhauzens (1729- 1797), Krievijas armijas rotmistrs, kura dzīves un dienesta gaitas saistītas ar Rīgu, Cēsīm, Dunti. Otrs ir literārais varonis.Pirmo reizi Minhauzena stāsti grāmatā izdoti 1785.gada nogalē Londonā angļu valodā, bet 1786.gadā tie pārtulkoti vāciski, papildināti ar jauniem stāstiņiem. Par šo grāmatu autoriem uzskata R.Ē.Raspe (1737-1794) un G.A.Birgeru (1747-1794). Eiropā grāmata izplatījās ātri. Jau 1787.gadā iznāca pirmais franču izdevums, 1790.gadā – holandiešu, tad zviedru izdevums, 1791.gadā – krievu izdevums.Izdevniecība «Stefenhāgens un dēli» Jelgavā atradās pie Raiņa un Mātera ielas krustojuma – ap to vietu, kur mūsdienās ir ēka Raiņa ielā 20.
