“90. gadu sākumā, kad valstī bija nacionālais pacēlums, visi stājās
latviešu biedrībās. Izveidojās apmēram 70, šobrīd ir labi ja 14. Visas
biedrības sastopas ar tām pašām problēmām – jaunie nāk spēlēt teātri,
dziedāt korī, bet nevienam nav laika, lai darītu kaut ko vairāk. Visi
grib jumtu, bet kas to biedrību uzturēs kā organizāciju?” valsts
simtgades priekšvakarā domājot par latvietību, identitātes jautājumiem
un integrāciju, jautā Jelgavas Latviešu biedrības Kultūras un
organizatoriskās komisijas vadītāja Latvijas Dabas un pieminekļu
aizsardzības biedrības priekšsēdētāja vietniece pedagoģe Maija
Kravinska.
Maija
Kravinska pēc profesijas ir vēsturniece, viņas pamatdarbs bijis Rīgas
Elektromehāniskajā tehnikumā (pēc tam pazīstams kā Rīgas Tehniskā
koledža), kur mācīja vēsturi, kultūras vēsturi, politiku un tiesības.
“Beidzu darbu pirms trim gadiem jau nopietnā vecumā. Mani turēja tāpēc,
ka man bija tā bagāža. Stundās nestāstīju tikai to, kas grāmatās,” teic
pedagoģe. Savu dzīvi kopš 1973. gada viņa saistījusi arī ar dabas un
pieminekļu aizsardzības jautājumu risināšanu sabiedriskā kārtā.
Kārtojot Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības jautājumus,
izbraukāta visa Latvija, iepazīti nozares speciālisti un iegūti
kontakti.
Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu
lasiet 14. decembra “Zemgales Ziņās”
