Lai nākamā gada budžetā nosargātu deficītu 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), vēlākais, martā vai aprīlī budžetā būs jāveic papildu konsolidācija, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš atzina, ka budžeta deficīta līmenis ir visreālākais Māstrihtas kritērijs, ko Latvija varētu neizpildīt, lai iestātos eiro zonā.«Neskatoties uz to, ka mēs septembrī esam saskaņojuši prognozi par IKP izaugsmi nākamajā gadā 2,5% apmērā, mēs skaidri redzam, ka attīstība Eiropā un pasaulē bremzējas. Ekonomikas attīstība Eiropā nākamajā gadā varētu būt aptuveni 0, labākajā gadījumā aptuveni 0,5%. Tagad ir decembra vidus, un mēs redzam, ka izaugsme Latvijā varētu būt mazāka nekā mēs domājām septembrī. Tādēļ, lai nosargātu budžetu ar 2,5% deficītu, Latvijas valdībai un parlamentam nākamā gada sākumā – nevis vasaras vidū, bet ne vēlāk kā martā vai aprīlī – ir jābūt gataviem sagatavot jaunu budžetu, kas paredzēs papildu konsolidāciju,» uzvsēra Rimšēvičs.Viņš arī piebilda, ka Latvijas Banka pagaidām vēl rēķina, kāds nākamajā gadā varētu būt IKP pieaugums, un vienlaikus izteica cerību, ka neliels kāpums ekonomikā tomēr būs. «Sagaidīsim gada beigas un tad nāksim klajā ar jaunu prognozi. Tas būs janvārī, vēlākais, februāra sākumā,» teica Rimšēvičs.
