Ar izstādes «Romu holokausts
Latvijā (1941–1945)»
atklāšanu ceturtdien Sabiedrības integrācijas pārvaldē tika
ievadīta diskusija par čigānu jeb romu integrāciju sabiedrībā.
Starptautiskās romu apvienības prezidents un Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības priekšsēdētājs Normunds Rudevičs minēja, ka līdz 2012. gadam, kad Vācijā kanclere Angela Merkele atklāja pieminekli Otrā pasaules kara laikā nogalinātajiem čigāniem, par genocīdu pret čigāniem arī Latvijas sabiedrībā runāja samērā maz. Viņš uzsvēra, ka no 12 tūkstošiem čigānu, kas Latvijā dzīvoja trīsdesmito gadu beigās, nacisti nogalināja astoņus tūkstošus. Taču kopā Otrajā pasaules karā tika nogalināti divi miljoni čigānu.
Pieminot 1942. gada 27. un 28. maijā Ērmiķu priedēs nežēlīgi nogalinātos 280 Jelgavas čigānus (padomju laika dokumenti liecina, ka liela daļa no viņiem bija bērni), vēsturnieks Andris Tomašūns minēja, ka vēl pirms gadiem desmit radusies ideja, ka šajā vietā vajadzētu atklāt pieminekli. Tomēr to nav īsti akceptējusi pati vietējo čigānu sabiedrība, kam ir citādas mirušo piemiņas tradīcijas. A.Tomašūns uzsvēra, ka Otrajā pasaules karā daudzus tautiešus izglābis Jelgavas čigānu barons Paučs, ko savējie saukuši par Fraiķi. Klejojošos tautas brāļus, ko nacistu režīms pakļāva iznīcībai, viņš pierakstīja savā īpašumā Svētes pagastā. Tādējādi tie tika pasargāti.
N.Radevičš teica, ka pieminekli nogalinātajiem tautiešiem tomēr vajadzētu, jo citādi, viņus pieminot, ziedi tiek mesti Daugavā.
Pasākumā uzstājās arī ansamblis «Ame Roma», kas izpildīja Romu himnu. Tajā piedalījās arī Jelgavas katoļu bīskaps Eduards Pavlovskis, Jelgavas mērs Andris Rāviņš, viņa vietniece Rita Vectirāne, kā arī izglītības darbinieki. Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilga Antuža solīja, ka organizēs, lai ceļojošo izstādi apskatītu pēc iespējas vairāk skolēnu.
Foto: Raitis Puriņš
