«Mani nekad nav interesējuši tulkojumi. Kamēr es rakstīju tikai dzeju un
lugas, izņemot dažas, biju lepna, ka esmu iekšējas lietošanas
rakstniece. Ka esmu latviešu rakstniece, rakstu savai tautai, un man par
to nav jākaunas. Tāda bija mana nostāja, kamēr nepienāca kārta šai
grāmatai, kuru es vēlos, lai tulko. Nevis savas popularitātes un arī ne
naudas dēļ. Gribu, lai šis stāsts kļūtu zināms, man tas ir svarīgi,»
ar stāstu par romānu «Pieci pirksti» viesojoties pie jelgavniekiem, teic dzejniece, dramaturģe un
sabiedriskā darbiniece Māra Zālīte, kura šobrīd strādā pie grāmatas otrās daļas.
«Pieci pirksti» ir
autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore tēlo atgriešanos
mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā
50.–60. gadu mijā. Romāns, kas ir M.Zālītes pirmais prozas darbs, 2014.
gadā saņēmis Literatūras gada balvu. «Pieci pirksti» tapuši slepenībā –
par grāmatas rakstīšanu neviens nav zinājis, nav spieduši līgumi un
termiņi. «Tas bija tik personīgi, ka, kamēr nebiju uzrakstījusi,
iedevusi dažiem labiem kolēģiem un draugiem izlasīt, pie izdevēja
negāju. Nevaru teikt, ka es pavisam nespēju novērtēt, jutu, ka nav nemaz
tik slikti, bet man tomēr vajadzēja spriedumu no malas,» stāsta
M.Zālīte.
Romāns
pamazām sācis ceļu arī pie lasītājiem pasaulē. Autore gaida tulkojumu
angļu valodā, taču divi grāmatas stāsti jau publicēti literatūras
žurnālos angļu valodā. Ar Noras Ikstenas palīdzību «Pieci pirksti»
sasnieguši arī gruzīnu lasītājus. Grāmatas atklāšanā klāt bija gan
latvieši, gan gruzīni, un tā bija ļoti emocionāla. Kaut vai vienas
epizodes dēļ, kur tikko dzimušo Lauru Sibīrijas barakā no nāves izglābj
gruzīnietes piens. «Nav manī gruzīnu asiņu, bet es visu mūžu esmu jutusi
gruzīnu pienu sevī,» tā M.Zālīte.
Grāmata piedzīvojusi vairākus
metienus, un tās tirāža Latvijas mērogam ir gana liela. Sarunas
vadītājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieces Liegas Piešiņas
taujāta, kāds varētu būt iemesls, ka romāns joprojām ir pieprasīts,
M.Zālīte pieļauj – tas tādēļ, ka slava grāmatai iet pa priekšu.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 1. marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
