19. un 20. gadsimta mijā, kad Jelgava strauji attīstījās, auga iedzīvotāju skaits, Pils salā pie Driksas tilta pēc arhitekta jelgavnieka Paula Eplē projekta jūgendstilā tapa Pils teātris, kas vairāk bija domāts filmu demonstrēšanai. Tajā skatītāju zāle bija lielāka nekā pusgadsimtu vēlāk uzceltajā Jelgavas kultūras namā. Tagad, kad jelgavniekos diskusijas raisījis uzņēmēju plāns Lielupes labajā krastā pie promenādes celt tirdzniecības centru, neviļus rodas jautājums, kā pils apkārtni apbūvēja agrāk.
Starp rakstītiem vēstures avotiem nav izdevies atrast tieši Pils teātrim veltītu plašāku publikāciju. Taču tas vairāk garāmejot tiek minēts presē, ceļvežos, kas daļēji pieejami Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā. Jelgavas vēstures pētnieks Valdis Bogdanovs 1998. gadā izdotajā laikrakstā «Jelgavas Avīze» min, ka šis teātris bija barona Korfa dāvana savai sievai Ernai. Teātris tika pabeigts 1914. gada martā.
Jelgavnieks un vēsturnieks Viktors Guščins šajā saistībā uzdod mīklu: «Cik ilgā laikā uzbūvēja Pils teātri?». Viņš ar domubiedriem izpētījis, ka laikrakstā «Dzimtenes Vēstnesis», kur 1913. gada 11. un 13. maija numurā aprakstīti Jelgavas parki, nav ne miņas par to, ka Pils parkā kaut kas varētu tikt būvēts. Toties šā paša izdevuma 13. septembra numurā ir citāts no krievu laikraksta «Deņ» («Diena» – krievu val.), kurā teikts, ka pilsētā bijuši protesti pret mežonību. Proti, kā var Pils parkā būvēt kinematogrāfu vai pat cirku! 1913. gada jūlijā pilsoniski aktīvie jelgavnieki manījuši, ka Pils salā tiek cirsti koki un turp vesti būvmateriāli. 1913. gada 27. septembrī «Jaunās Latviešu Avīzes» jau konkrēti raksta, ka teātra ēkai pilsēta uz 50 gadiem iznomājusi 364 kvadrātasis parka teritorijas.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 27.marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Gaitis Grūtups un no Normunda Reča kolekcijas
